Foto: Reuters/Scanpix
Noslēdzoties termiņam, līdz kuram Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm bija iespējams pieteikt savu kandidatūru, lai kļūtu par Eiropas Banku iestādes (EBA) un Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) jauno mītnes zemi, ES Padome otrdien publicējusi konkursa dalībnieku sarakstu. Baltijas valstis tajā nav atrodamas.

Cīņā par EMA mājvietu piedalās 19 dalībvalstis – Grieķija, Spānija, Vācija, Slovākija, Beļģija, Rumānija, Dānija, Īrija, Somija, Francija, Malta, Itālija, Portugāle, Bulgārija, Zviedrija, Austrija, Polija un jaunākā bloka dalībvalsts Horvātija.

Par EBA jauno mītni cenšas kļūt astoņas dalībvalstis – Vācija, Beļģija, Īrija, Luksemburga, Francija, Čehija, Austrija un Polija.

Konkursā nepiedalīties nolēmušas sešas bloka valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija, Slovēnija, Lihtenšteina un Kipra.

Ārlietu ministrija (ĀM) un Latvijas Zāļu valsts aģentūra (ZVA) portālam "Delfi" skaidro, ka Latvija konkursā nav pieteikusies niecīgo izredžu un infrastruktūras trūkuma dēļ, kā arī institūcijas Latvijā nav izrādījušas lielu interesi pieteikties. ES dalībvalstis savu kandidatūru varēja pieteikt līdz 31. jūlijam, bet gala vārds, dalībvalstīm balsojot, tiks pieņemts šā gada novembrī. Dalībvalstis balsos pēc iepazīšanās ar Eiropas Komisijas rekomendācijām, kas tiks sagatavotas līdz 31. septembrim.

Tikmēr Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš sarunā ar "Delfi" iepriekš pauda neizpratni, kāpēc Veselības ministrija un Zāļu valsts aģentūra (ZVA) nav pat centušās pieteikties konkursam. Pēc "DNB bankas" ekonomista Pētera Strautiņa teiktā, nepieteikšanās var simbolizēt ambīciju trūkumu.

Tiesa gan, Latvijā jau atrodas viena ES iestāde, kas atbildīga par konkrētas jomas regulēšanu visās 28 dalībvalstīs. 2011. gadā Rīgā durvis vēra ES valstu elektronisko sakaru regulatoru organizācija "Board of European Regulators of Electronic Communications" (BEREC). Tā gan ir ievērojami mazāka par EMA un EBA - 2015. gadā iestādē strādāja 26 darbinieki, bet tās budžets bija četri miljoni eiro.

Kā ziņots, pagājušā gada jūnijā notikušajā referendumā 52% britu nobalsoja par izstāšanos no ES. Premjerministre Terēza Meja martā oficiāli informēja ES par Londonas lēmumu no bloka aiziet, uzsākot divus gadus ilgās sarunas par izstāšanos.

Lielbritānija ir pirmā ES dalībvalsts, kas izlēmusi izstāties no bloka.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!