Janvārī aprit 25 gadi kopš Vecrīgā un ap svarīgākajiem stratēģiskiem objektiem tika celtas barikādes, lai aizsargātos no iespējamā padomju varai lojālo spēku uzbrukuma. Portāls "Delfi" aplūko 1991. gada janvāra Latvijas laikrakstu slejas un to vēstīto šajās dienās.

Laikraksts "Diena" 1991. gada 12. janvārī:

Landsberģis par Gorbačova ultimātu

"Lietuvas AP priekšsēdētājs V. Landsberģis prezidenta M.Gorbačova aicinājumu Lietuvas Republikas AP nosaucis par "ultimātu". V. Landsbergis, ceturtdien uzstājoties preses konferencē Viļņā, šo aicinājumu salīdzināja ar PSRS ultimātiem 1940. gadā.

"1940. gadā viņi noteica izpildes termiņus, tagad prezidents Gorbačovs pieprasa tūlītēju "antikonstitucionālo" aktu atcelšanu," viņš teica. Landsberģis paziņoja: "Tādā pašā veidā M.Gorbačovs var prasīt PSRS konstitūcijas ieviešanu jebkurā citā pasaules valsti, kur izvietots vajadzīgais skaits padomju armijas daļu."

V. Landsberģis apgalvo, ka viņa rīcībā ir informācija par plānotu valdības apvērsumu republikā. To īstenos Lietuvas kompartija kopā ar vissavienības pakļautības uzņēmumu strādniekiem."

Cenu augšana ir neizbēgama

Ainārs Dimants, "Dienas" korespondents Maskavā

"Dažādu rangu un atšķirīgu uzskatu lietpratēji Padomju Savienībā šodien visi kā viens apgalvo, ka cenu paaugstinājums tās pārejā uz tirgus saimniecību ir ekonomiska likumsakarība.

Intervijā "Dienai" to uzsvēra ari pazīstamais starpreģionālās deputātu grupas pārstāvis ekonomikas zinātņu doktors Vladimirs Cerņaks, kurš vada nodaļu Ukrainas ZA Ekonomikas institūtā un ari PSRS AP Ekonomikas reformu komitejas stabilizācijas apakškomisiju.

Cerņaks iestājas par radikālu cenu reformu, kas veicama republikām patstāvīgi - par brīvām cenām. Saprotot, ka tas ir nepopulārs pasākums, kā ari no tirgus saimniecības pietuvināšanas viedokļa, viņaprāt, cenas jau tagad jānosaka brīvā tirgū, nevis valdībai."

ASV izdotais laikraksts "Laiks" 1991. gada 12. janvārī:

Čeka turpina "spiegu" un "teroristu"' meklēšanu Latvijā

"Latvijas komunistu krievu valodā iznākošais laikraksts "Sovetskaja Latvija" 1990. g. oktobri publicēja garu rakstu "Slepenais dienests" (jeb SD), kurā stāstīja par izdomātu, slepenu organizāciju Latvijā, kura it kā izspiegojot padomju armiju un gatavojot bruņotu cīņu. SD izspiegojot arī politiskās partijas un to līderus un vācot kompromitējošus materiālus.

Šis raksts neko neatšķiras no vecajiem KGB pasūtinātajiem rakstiem, kādus publicēja vēl pirms bija iesākusies "Glasnostj".

Rakstā bija tās pašas vecās čekas pasaciņas par slepenās organizācijas locekļiem, kuri sadarbojoties ar Rietumu izlūkdienestiem un ar latviešu trimdiniekiem, kuri gan katrs atsevišķi, gan veselās organizācijās esot Rietumu izlūkdienestu sakarnieki."

Latviešu zinātnieka panākumi

"levērību un atzinību par savu zinātnisko darbu guvis divu doktora grādu īpašnieks Roberts Ozols, saņemot Milkena medicīnas fonda godalgu 50.000 dol. apmērā par savu darbu vēža pētniecībā.

Šo gadskārtējo prēmiju piešķir ievērojamākajiem vēža pētniekiem visā pasaulē un tā ievērojama arī ar to, ka kandidātus tai izvēl vēža pētniecības zinātnieki no slavenām universitātēm un institūtiem Dr. R. Ozols savu pirmo akadēmisko grādu ķīmijā ieguva 1966. g., bet 1971. g. Ročesteras universitāte viņam piešķīra Ph.D. grādu bioķīmijā.

Jaunais zinātnieks studijas turpināja un jau 1974. g. Ročesteras universitātē ieguva arī medicīnas doktora grādu.

Ilgus gadus Dr. R. Ozols strādāja kā vēža pētnieks Nacionālajā vēža pētniecības institūtā (National Cancer Institute) Betezdā (Bethesda), Merilandē, bet tagad ir Foksa Ceisa (Fox Chase) onkoloģijas departamenta vadītājs Filadelfijā un profesors Tempļa (Temple) universitātes medicīnas fakultātē. Dr. R. Ozols ir daudzu profesionālo organizāciju biedrs, grāmatu un zinātnisku publikāciju autors."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!