Foto: LETA

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija necenšas noskaidrot patiesību, bet gan gūt politisku labumu un Valsts būvinspekcijas eksistence diez vai būtu novērsusi traģēdiju, portālam "Delfi" norāda vairāki no politiķiem, amatpersonām, ko komisija atzinusi par politiski un morāli atbildīgiem traģēdijā.

Komisija par Zolitūdes traģēdiju un tās izraisītajām sekām politiski un morāli atbildīgas nosaukusi piecas personas - bijušo Ministru prezidentu, tagad Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski (V), bijušo ekonomikas ministru, pašreizējo "Vienotības" ģenerālsekretāru Arti Kamparu (V) un bijušo ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, kā arī bijušo Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru, pašlaik satiksmes ministru Anriju Matīsu un bijušo Ekonomikas ministrijas valsts sekretārus Juri Pūci.

Dombrovskis portālam "Delfi" atgādina, ka, uzņemoties politisku atbildību par Zolitūdes traģēdiju, 2013. gada novembrī pieņēma lēmumu demisionēt, uzsverot, ka Latvijai nepieciešama jauna valdība ar Saeimas vairākuma atbalstu un sabiedrības uzticības kredītu.

Pašlaik viņš nekomentē Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas lēmumu, vēršot uzmanību uz to, ka komisija vēl nav pieņēmusi gala ziņojumu gala redakcijā. "Ceru, ka traģēdija netiks izmantota politiskām cīņām vai sabiedrības šķelšanai," norāda Dombrovskis.

Komisijas lēmumu nekomentē arī Pavļuts, kurš iepriekš skaidroja, ka pēc traģēdijas nopietni domājis par demisiju, taču, visu apsverot, secinājis, ka atbildība jāuzņemas citādi - norādot uz trūkumiem būvniecībā un darot visu, lai tos novērstu.

Savukārt Matīss portālam "Delfi" norāda, ka saistībā ar Zolitūdes traģēdiju nesaskata ne savu politisku, ne morālu atbildību, jo, strādājot Ekonomikas ministrijā, viņš nav bijis politiķis, savukārt lēmumus pieņem valdība un Saeima.

"Es biju valsts sekretārs, kurš pildīja tos uzdevumus, kādi bija valdībā pieņemti. Mēs visi ļoti labi zinām, kā notika konsolidācija un kā tika samazināti izdevumi dažādās jomās," viņš atgādina.

"Es nekādu politisko atbildību šajā situācijā neredzu," viņš saka un skaidro, ka lēmums norādīt amatpersonu uzvārdus ir komisijas viedoklis, taču diez vai ierēdņiem var būt politiskā atbildība.

Atbildot uz jautājumu par morālo atbildību saistībā ar Valsts būvinspekcijas likvidāciju, Matīss pauž šaubas, vai ar funkcijām, kas tolaik bija Valsts būvinspekcijai, tā jebkādā veidā būtu spējusi novērst Zolitūdes traģēdiju.

"Pašlaik ir pavisam cita situācija, ir izveidota cita organizācija ar citām pilnvarām un tiesībām, un situācija tagad ir daudz labāka," klāsta Matīss, piebilstot, ka būvinspekcijas funkcijās noteiktajā laikā neietilpa tādu objektu kā "Maximas" lielveikals uzraudzība.

Tikmēr Kampars portālam "Delfi" pauž viedokli, ka komisijas mērķis diez vai ir noskaidrot patiesību, jo galaziņojumā, piemēram, nav analizēti iepriekš iesniegtie dokumenti par sarunām ar Latvijas Pašvaldību savienību pirms Valsts būvinspekcijas likvidācijas.

Pēc viņa teiktā, arī Rīgas pašvaldības pārstāvji īpaši uzsvēruši, ka būvinspekcija nespēj nodrošināt nepieciešamo kontroli un lielākas pilnvaras jādod pašvaldībām, kas ir "tuvāk".

Komisijai bija juridiski jāizvērtē tā laika lietu kārtība, taču tā vietā notiek politiska izrādīšanās sava politiskā labuma gūšanai, min Kampars un uzsver - kamēr komisijas galaziņojums nav izskatīts līdz galam, plašākus komentārus nesniegs, jo diskusijas vēl turpinās.

Kamparam līdzīgu viedokli pauž Pūce, kurš norāda, ka komisijai bija iespēja sniegt būtisku ieguldījumu, taču tā vietā redzami lēti politiski triki un populisms.

"Diemžēl kopumā komisija nav izmantojusi tai dotās iespējas - tai bija iespēja vērtēt traģēdijas cēloņus, kas ir sistēmiski," viņš vērtē.

Pūce arī uzsver - diez vai kāds uzskata, ka būvinspekcijas likvidācija ir iemesls, kāpēc notika Zolitūdes traģēdija. Pūce Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatā sāk strādāt 2010. gada februārī. Ja arī tad tiktu atjaunota 2009. gada jūlijā likvidētā būvinspekcija, tas neko nemainītu, jo lielveikala ēkas būvniecība bija gandrīz pabeigta.

"Politiķu uzdevums bija risināt traģēdijas cēloņus," viņš uzsvēra, piebilstot, ka vainīgo uzvārdus nosaukušas tiesībsargājošās iestādes.

Jau vēstīts, ka Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija pirmdien atbalstīja deputāta Artusa Kaimiņa (LRA) priekšlikumu komisijas galaziņojumā kā politiski un morāli atbildīgos norādīt piecus politiķus.

Kaimiņa priekšlikums paredz, ka par Zolitūdes traģēdiju un tās izraisītajām sekām politiski un morāli atbildīgs ir bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), kurš premjera amatu ieņēma, kad tika likvidēta būvniecības kontrole valstiskā līmenī, reorganizējot Valsts būvinspekciju 2009. gada 1. jūlijā, kā arī tā laika ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) un bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.

Tāpat politiski un morāli atbildīgi ir bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš šo amatu ieņēma no 2011. gada 25. oktobra līdz 2014. gada 22. janvārim un bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, kurš šo amatu ieņēma no 2010. gada 8. februāra līdz 2013. gada novembra beigām, un kurš no amata atkāpās jau pēc Zolitūdes traģēdijas, jo "tapa zināms, ka Pūces sievas vadītā organizācija "Ascendum" saņēmusi ziedojumus no "RE&RE"".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!