Foto: LETA

Zolitūdes traģēdijas laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji nezināja, kam zvanīt, lai piesaistītu privāto inžerniertehniku, pirmdien Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē teica SIA "Tilts" pārstāvis Sergejs Gridņevs.

Viņš sacīja, ka visa tehnika nevar būt uz vietas, un ir jāizmanto specializētu kompāniju pakalpojumi, taču, ierodoties notikuma vietā, uzņēmuma tehniku nav bijis iespējams piebraukt notikuma vietai, jo veikala "Maxima" autostāvvietā atradās pircēju privātās automašīnas.

Glābšanas darbos bija divi baltie plankumi - normatīvo aktu trūkumu dēļ netika atbrīvota veikala autostāvvieta un glābējiem nebija informācijas, kur pasūtīt nepieciešamo tehniku, uzsvēra Gridņevs.

Pēc viņa teiktā, uzņēmumi ziņu par nepieciešamo palīdzību saņēmuši novēloti, savukārt VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons skaidroja, ka palīdzība prasīta atbilstoši civilās aizsardzības plānam - nepieciešamās inženiertehnikas piesaistīšanu veica Rīgas dome.

Tāpat Eklona rīcībā esošā informācija liecina, ka uzņēmumu pārstāvji notikuma vietā ieradās krietni ātrāk nekā minēja Gridņevs.

Savukārt autostāvvietas atbrīvošana neesot bijusi VUGD pirmā prioritāte, jo visi autoceltņi varējuši piekļūt ēkai. Laika gaitā autostāvvieta atbrīvota.

Runājot par privātas tehnikas piesaisti, Eklons atzina, ka VUGD ne vienmēr ir pieejama informācija par jaunāko tehniku, jo privātajiem uzņēmumiem nav pienākuma informēt par to, kādu tehniku tie iegādājas. Taču katrā reģionā dienesta darbiniekiem ir pieejams potenciāli izmantojamās tehnikas saraksts ar uzņēmumu kontaktiem.

Vienlaikus VUGD plāno, kā izveidot sistēmu, lai uzreiz uzzinātu par kādas specifiskas tehnikas vai aprīkojuma parādīšanos Latvijā.

Komisijas sēdē arī radās neskaidrības par to, vai SIA "Tilts" ir samaksāts par darbu Zolitūdes traģēdijas vietā - Gridņevs sākotnēji norādīja, ka samaksa nav saņemta, bet Eklona rīcībā bijusi vēstule, ka uzņēmums no samaksas atteicies. To Gridņevs atteicās komentēt.

Jau vēstīts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā tika izveidota 2014. gada 11.novembrī uz vienu gadu.

Komisijas pirmie secinājumi un cita informācija pieejama mājaslapā zolitude.saeima.lv.

Aprīļa vidū prokuratūra tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas lietā sāka kriminālvajāšanu un astoņām personām uzrādīja apsūdzības.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors piecas apsūdzētās personas pie kriminālatbildības saucis pēc Krimināllikuma 239.panta 2.daļas - par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas.  Savukārt trīs personas pie kriminālatbildības sauktas pēc Krimināllikuma 319.panta 3.daļas - par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas.

Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot tirdzniecības centra "Maxima" jumtam Rīgā, Priedaines ielā 20, bojā gāja 54 cilvēki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!