"Ja nezinām vēsturi, tad nevarēsim veidot nākotni. Mums jāatdod gods tiem, kas cieta un gāja bojā. Mēs nevaram aizmirst, kāda nasta bija jānes ebreju tautai Otrā pasaules kara laikā," sacīja Šlesers.
Šlesers, kurš patlaban pilda mēra pienākumus, un rabīns, ebreju reliģiskās draudzes "Šamir" vadītājs Menahems Barkahans, šodien svinīgi parakstīja nodomu protokolu par Geto muzeja veidošanu Rīgā.
"Šis muzejs parādīs, cik skaista ir Rīga," sacīja Barkahans. Savukārt Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko atzina, ka šis muzejs varētu piesaistīt daudz tūristu.
"Šis muzejs parādīs, ka Latvija ir daudznacionāla valsts, kurā visu tautu pārstāvji var justies kā mājās," sacīja Šlesers.
Pasākumā piedalījās arī Aleksandrs Bergmans, kurš ir vienīgais dzīvs palikušais cilvēks, kas bijis šajā geto. "Geto iemūžināšana būs ļoti svarīgs solis ne tikai ebrejiem, bet arī visai latviešu tautai," teica Bergmans.
Gandarījumu par šo projektu pauda arī viens no tā aktīvākajiem virzītājiem, Šlesera padomnieks Georgs Lansmanis.
Muzeju, kas kļūtu par holokausta upuru iemūžināšanas vietu, iecerēts izveidot vēsturiskajā Spīķeru rajonā, ēkā Turgeņeva un Krasta ielu stūrī.
Muzeja koncepcija paredz īpašas ekspozīcijas telpas radīšanu, kas būtu interesanta visdaudzveidīgākajai publikai, vispirms jau cilvēkiem, kuriem dažas Latvijas vēstures lapaspuses ir mazāk zināmas, jaunatnei un tūristiem.
Plānots, ka projekta realizācijai būs ne tikai vietēja, bet arī plašāka - Eiropas un pat pasaules rezonanse, kā arī tiks parādīts, ka pat ļoti smagos ekonomiskās krīzes apstākļos Latvija un tās galvaspilsēta Rīga ir gatava rūpēties par svarīgu vēsturisku notikumu piemiņas saglabāšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
