Raimonds Meikša: Daži jautājumi Jānim Gestem  (10)

"Žurnāliste: Zini, par ko es gribu runāt, jo protams, tā vecā nodrāztā frāze, kā tas ir ziņās, ja, ka ja nav sliktu ziņu, tad to ziņu it kā nav vispār, bet, ja mēs tā nu nopietnāk par to visu lietu aizdomājamies ..... ja mēs tā  šeit, uz monopolu mums ir nākuši daudzi cilvēki, viņi ir teikuši tā, jūs žurnālisti...  - viņi to saka arī man ja, kaut gan es īsti nejūtos vainīga, jo mums ir mazliet cita specifika raidījumā, viņi saka, bet jūs, žurnālisti, arī esat pie tās situācijas vainīgi, kur mēs šobrīd visi esam nonākuši - cik lielā mērā tu piekritīsi -  es domāju, par labajām un sliktajām ziņām, vai mēs vienmēr esam pareizi to proporciju, es domāju, atspoguļojuši?

Geste: Ja mēs skatāmies tādā ziņā, daļēji es pilnīgi noteikti tev piekrītu, jo nenoliedzami, arī medijs kā tāds veido kaut kādā ziņā domu to, kas notiek apkārt, kaut vai, kā tu skaties uz lietām un tur noteikti var runāt, ka to pozitīvo piemēru ir bijis pārāk maz, Ar tiem pozitīvajiem piemēriem gan ir nedaudz tā savādi, jo brīdī, kad centies parādīt kādu pozitīvāku zīmi, kādu pozitīvāku tiešām darbu, ko kāds ir izdarījis, tad tā attieksme jau pie mums šobrīd ir tiktālu nu tāda...

Ž. Degradēta?

Geste: Ja laikam varam to saukt arī tā, ta ja brīdī tu parādi kādu veiksmīgu uzņēmēju, tevi sauc par nopirktu.

Ž; Jā, tieši tā!

Geste: Jā, tas arī parāda mūsu domāšanu. Vienā lietā es laikam Tev nepiekrītu, par to mediju atbildību es pats atceros, gadus nu jau četrus, trīsarpus atpakaļ, es tolaik Panorāmā biju atbildīgs par ekonomikas tēmu, un es atceros, ka nedēļu no nedēļas, tiešām nedēļu no nedēļas bija sižeti, kuros runāja eksperti, runāja par to, ka tas burbulis aizvien pūšas, ka viņš kaut kad plīsīs, kāpēc mēs tiešām negatavojām to spilvenu, uz kura piezemēties.

Ž.: Un?

Geste: Un!

Ž: Neviens neņēma galvā?

Geste: Nu bet tā taču bija, nu mēs paši labi redzam, kur mēs esam šobrīd, diemžēl, var jau būt, ka bija jāizmanto kaut kādi savādāki veidi, kā kliegt vai teikt ....

Ž.: Jārunā bija skaļāk

Geste: Iespējams, tā..... "

Jau vēlāk, runājot par  vēlēšanām:

"Ž.: Lai mēs varētu domāt, mums ir jāātsvaidzina atmiņa. Kā mums ir ar to atmiņu?

Geste: Ar to atmiņu  es negribu būt ļoti kritisks.... ir tā - biezpiens vairāk jāēd..."

Atmiņa tiešām būtu jāatsvaidzina, gan arī tāpēc, lai atcerētos arī īstos notikumus, nevis tikai mediju pasniegtos pseidonotikumus. Lai gan nevar teikt, ka Gestes pieminētie speciālisti nebūtu teikuši neko. Teica, runāja, strīdējās, pie tam gana savlaicīgi par nenormāli sapūstajām nekustamo cenām, par tautas tieksmi ņemt patēriņa un ceļojumu kredītus un pat bija daži skaitļi, cik ir autokredītu * un kas būs, ja kāds nesaņems algu kaut vai vienu mēnesi. Taču pilnīgi noteikti NEBIJA sistēmiskas tautas informēšanas par iepriekšējām ekonomiskajām krīzēm un speciālistu pieminētā valdības fiskālā politika komplektā ar inflāciju NEKĀDĀ veidā medijos netika saistīta ar aplamo ekonomikas spekulāciju struktūru sistēmiskā, skaidrojošā veidā. Aizrādījumi, ka tikai un vienīgi ar spekulācijām ilgi nevarēs pildīt budžetu un agri vai vēlu pensijas un citi tēriņi būs jāsamazina, bija atsevišķi, individuāli, dažu sekunžu izsaucieni, kuri pilnīgi noteikti nekādā veidā nekļuva par atsevišķu raidījumu tematiem. Ko nozīmē budžeta deficīts un kā tas uzkrājas parādā, arī ne. Nekādā veidā vidējais pilsonis kā kārtīgs patērētājs netika mācīts taupīt. Reklāmas aicināja grābt, cik var un kaunināja ģimenes galvas, kuras nevar nopirkt rotaļlietas vai doties ceļojumā. Mediji par šīm reklāmām saņēma naudu, labi, ka reklāmisti vismaz neietekmēja ziņu saturu jo daži aicinājumi bremzēt tērēšanu VISIEM tomēr izspraucās ētera viļņos.

Tāpat nebija jau arī labi sistēmiski izskaidrota aicinājuma savlaicīgi ierobežot tēriņus VISIEM. Ne tikai netērēt pārvaldē savējiem, bet arī nedzīvot pāri saviem līdzekļiem. Sliktie zog, labie ne, tie iedos vairāk visādām sociālajām grupām - tāds apmēram bija sabiedrības vairākuma domu gājiens. Protams, uzpūsta pārvalde tērē, bet par kārtu vai divām** mazāk, nekā pirmsvēlēšanu 20 lati pensionāriem un nemitīga pielīšana lielākajām balsotāju grupām un līdzekļu tērēšana viegli saprotamos un politiski konvertējamos pasākumos - labais saimnieks noflīzēja parciņu vai izplenderēja simtus tūkstošu lokāli savā pašvaldībā nevajadzīgai iestādei, tā vietā, lai nodrošinātu transportu uz CITU pašvaldību, jā, tas ir labais, jābalso. Tagad tādēļ ir jāslēdz reāli vajadzīgas slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļas! Arī tagad medijos plaši pieejamie simtu miljonu skaitļi, cik iegūst, samazinot to vai citu valsts funkciju nodrošinājumu, pirms gadiem  četriem kaut kādu apstākļu dēļ nebija pieejami, pārsimt latu kūka bija LIETA, par ko pļerkstēt pusgadu. Ja neticiet, paņemiet vecas avīzes un izrakstiet skaitļus - tad - simti, tūkstoši, desmiti tūkstošu - skandāls garantēts, tagad - simt, divsimt miljonu samazināsim, slēgsim vēl kādu vajadzīgu iestādi, nekas, būs jau labi.

Tāpēc vietā būtu daži jautājumi Latvijas Valsts Televīzijas žurnālistam Jānim Gestem:

Kādā veidā šie Jūsu minēto speciālistu viedokļi tika īpaši izcelti - ar ilgāku ētera laiku, ar atkārtojumiem vai atkārtotu reklāmu, ka noteiktā laikā cienījamais speciālists stāstīs, kāpēc nevajag tērēt tik daudz to, ko esam aizņēmušies?

Cik, kad un kādi ir bijuši sižeti par valsts parāda un budžeta deficīta skaidrojumiem?

Kuros raidījumos un kādi speciālisti konkrēti ir paši minējusi vai ir taujāti par budžeta simtu miljoniem pensijām, aprēķiniem, cik maksā pielikumi, kompensācijas, pabalsti, cik maksā skolas un slimnīcas un vai valsts ko tādu varēs atļauties arī pēc pāris gadiem?

Kad un kas ir skaidrojis, kā veidojas budžeta ieņēmumi, tēriņi un deficīts vieglajā valodā?

Cik vispār ir pirmskrīzes raidījumu, kuros figurē skaitļi simtos miljonu?

Vai ir kādi īpaši sižeti par Āzijas krīzi un Handelsbank krīzi 1992.gadā ziemeļvalstīs?

Vai personas ar augstu reitingu kaut kādā veidā brīidināja par krīzi TAUTAI SAPROTAMĀ VALODĀ?

Vai tagad plaši intervētie speciālisti tad kaut ko TĀDU teica?

Kuri populāri žurnālisti tautai tiešā tekstā ir teikuši neņemt kredītus un nedzīvot pāri saviem līdzekļiem?

Varbūt kāds no viņiem ir skaidrojis, kā veidojas dažādi ieņēmumu un izdevumu kopējie rēķini - makro, simtos miljonu, 2006.gadā?

Cik ir raidījumu sižetu ar skaitļiem un faktiem par valsts ieņēmumiem un izdevumiem aprēķinu, salīdzinājumu un skaidrojumu veidā?

Vai toreizējie speciālisti tagad tiek intervēti atkārtoti? Kā viņi vērtē savas toreizējās prognozes?

Vai krīzi paredzējušie kaut kādā veidā iegūst labāku reitingu sabiedrībā?

Latvijas sabiedrībā ir ieviesušies vismaz trīs kaitīgi mīti:

Līdzekļus izplenderēja tikai ļaunie tautas kalpi - patiesība pirms vēlēšanām bija liels spiediens tērēt visur un tauta pati ir aizņēmusies padsmit miljardus un maksā procentus raudādama un tie kredīti arī ir jāgarantē.

Neviens jau nezināja, ka tā būs - tā jau ir bijis, ir un būs atkal, jo nemācās jau.

Mediji informē par aktuālajiem notikumiem - reizēm jā, bet reizēm dažādu ierobežojumu dēļ - ne. Paši nezina, vai nezin, kam jautāt. Vai arī troksnis ir par lielu.

5. augustā Tukuma reģionālo mediju pārstāvji saietā *** un tam veltītajā rakstā teikts: "Un kārtējo reizi medijiem tiek atgādināts, cik atbildīgs ir viņu uzdevums, cik smaga masu apziņas ietekmēšanas nasta un cik varena loma kāda gremdēšanā vai celšanā."

Te varētu piebilst, ka arī dažādu jautājumu gremdēšanā un pamatotā vai nepamatotā izcelšanā.

Beidzot laikam Latvijā ir formāts, kurā runāt un diskutēt par mediju kļūdām un atbildību: "... Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore Ivonna Plaude, tieši tas bijis stimuls organizēt semināru. Lai noskaidrotu, kādēļ šāds apgalvojums vispār dzimis, un saprastu, kā rīkoties, lai uzticību atgūtu, noturētu un nezaudētu. Lai saprastu, kā rīkoties pareizāk, atbildīgāk, ietekmīgāk; kā izpildīt auditorijas vēlmes un vienlaikus neiet tās pavadā; kā neļauties polittehnologu manipulācijām un nezaudēt neitralitāti, objektivitāti un satura sabalansētību."

Kas attiecas uz krīzi, tieši sabalansētība jau arī bija problēma, noliedzot vai izceļot to vai citu problēmu medijos. Tukumā tika pieminēts arī tas, ka " samazinājušās gaidas pēc nopietna satura medijos, dominē izklaide, novēršanās no realitātes, stresa noņemšana" un vai " medijam izpatikt vieniem un izklaidēt; izpatikt otriem un sniegt analīzi, skaitļus, diagrammas, labo un slikto darbu uzskaitījumu?". var tikai iekrist, ka "Būtiskākais secinājums - tā ir milzu atbildība - redakcijā izlemt, ko lasītājs grib lasīt un kas viņam vajadzīgs apdomātai izvēlei, un to tad arī publicēt.... Vai varbūt grib nopietnus, analītiskus rakstus par ekonomikas peripetijām un ārpolitikas sarežģījumiem? Pētīt diagrammas vai lauzties cauri emocionāli piesātinātiem apcerējumiem? Cik nopietni vērā ņemams apgalvojums, ka "man tā politika riebjas", ja politisko diskusiju reitingi tomēr ir paši augstākie?"

Tad nu vienreiz par visam reizēm padomāsim, cik mēs paši spējam atšķirt svarīgo no mazsvarīgā un kā mums šajā lietā palīdz vai traucē mūsu mīļie žurnālisti! Nesen ne visi plaši medijos rādītajā Latvijas Universtātes Lielajā aulā notiekošajā pasākumā**** par matemātikas eksāmena neveiksmēm pavīdēja pavisam vienkārša doma - informācijas pārblīvētības apstākļos izlasīt uzdevuma 2 rindiņas ir problēma, jo skolnieks pieradis arī ar svarīgu tekstu apieties kā ar kārtējo ūdensgabalu un ātri pārskriet pāri, jo pētāmā un lasāmā ikdienā ir smagi par daudz un koncentrēts, būtisks teksts ir retums. 

* Pirms 4 gadiem, laikam LNT: auto kredīti Latvijā kopā esot laikam 320 miljoni, tas ir 50 000 tūkstoši pa 6 K katrs. Savukārt vakardienas Domburšovā par nekustamajiem tika pieminēts, ka nekustamo īpašumu kreditēšana esot dižākā Latvijas ražošanas nozare un patēriņa - apēšanas kredīti esot par kārtu lielāki, nekā ražošanas līdzekļiem un modernizācijai ņemtie. Savukārt iegādāto dzīvokļu cena ir uzpūsta un daudzi no tiem nekad par tādu cenu netiks pārdoti, ja nu pēkšņi kas notiek. Daudzi no kredītņēmājiem esot ar problēmām samaksāt tos jau pēc vienas algas nesaņemšanas. Un ja nu šitas burbulis plīst!!!

**  Atņemot 1000 ierēdņiem tūkstošlatu algu, gadā iegūst 1000ierēdņu x1000Ls x 12mēneši = 12 miljoni. Nevis pusmiljards vai cik nu tur kuro reizi jāmazina. Ar putām uz lūpām diskutējot par viena ierēdņa nelikumigi vai pārspīlēti saņemtiem tūkstoš latiem, aizmirstam par muļķības dēļ izplenderētiem simtiem miljonu aplamas ekonomiskās un izglītības  politikas dēļ. Kaut vai zaudējot vienu vienīgu zāļu patentu.

***  http://ntz.lv/portals/politika/raksts.html?xml_id=18034  un  galīgi maz komentāru

**** http://www.iespejamamisija.lv/lv/jaunumi/aktualitates/dabaszinatnu-un-matematikas-nedela-doma-citadak!-eksaktak!/   visai maz plaši pieejamos medijos