Partijām tika uzdoti pieci vienādi jautājumi, kuri sakrīt arī "Delfi" aklo vēlēšanu jautājumiem, ar kuriem variet iepazīties šeit.
Uz jautājumiem atbild vēlēšanu saraksts Nr. seši - "Vienoti Latvijai". Partijas sastāvā startē divi Latvijas ekspremjeri – Aigars Kalvītis un Ivars Godmanis, kā arī tautā labi zināmi bijušo valdību ministri - Ainārs Šlesers un Jānis Jurkāns.
Nosaucat trīs jūsuprāt primāros darbus, lai pilnveidotu vai reformētu esošo nodokļu sistēmu?
Mēs piedāvājam veikt nodokļu izmaiņas, kas netieši ietekmē cilvēku darba algu: likvidēt peļņas nodokli reinvestētai peļņai (likme 0%) un vienlaikus palielināt kapitāla ( dividenžu) nodokli līdz 20%.
Šāds PVN samazinājums nozīmē aptuveni neieņemtus 94,5 miljonus eiro 2015.gadā, kas ir aptuveni - 0,34 % IKP. Lai kompensētu šo deficīta pieaugumu valsts konsolidētā budžetā mēs piedāvājam atlikt sociālās apdrošināšanas iemaksu griestu samazināšanu , līdz ar to nesamazinot sociālo apdrošināšanas iemaksu ieņēmumus par 33,7 miljoniem eiro un saglabāt uz laiku iemaksu procentu 4% valsts fondētajā pensiju shēmā (nepaaugstinot to uz 5% 2015.g. un 6% 2016.g.)
Tas dod iespēju samazināt valsts budžeta deficītu (speciālā budžeta sadaļā) par aptuveni 54 milj.eu (2015.g).
Kopā tas ietaupa valsts konsolidētam budžetam 87,7 miljonus eiro, kas praktiski „nosedz'' deficītu, ko veido PVN likmes samazināšana pārtikai.
Šie priekšlikumi, vienlaikus ar mūsu piedāvātājiem kompensācijas mehānismiem, (nepalielināt no 4% līdz 5% iemaksas valsts fondētajā pensiju 2.līmenī un atlikt sociālo apdrošināšanas griestu noteikšanu) var radīt deficītu valsts konsolidētajā budžetā no 1,23% līdz 1,42 % no IKP.
"Vienoti Latvijai" piedāvā nemazināt Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi: no 24% uz 23% (2015.g.) un 22% (2016.g.), vienlaikus nodokļa maksātājiem novirzot katru gadu (1% 2015.g. un 2% 2016.g) šos procentus savai obligātajai veselības apdrošināšanai.
Iestājamies pret Mikrouzņēmuma nodokļa likmes ( 9%) paaugstināšanu. Vienlaikus rosinām palielināt no 5 līdz 10 strādājošiem un no 100 000 līdz 300 000 eiro gadā maksimālā apgrozījuma „griestus„ mikrouzņēmumam.
Iestājamies par pakāpenisku minimālās algas un neapliekamā minimuma palielināšanu (t.sk. par apgādībā esošiem), ņemot vērā gan ekonomikas attīstības tempus un attiecīgi valsts budžeta iespējas.
Ja jūs ievēlēs, kādas trīs iniciatīvas jūs 12.Saeimas laikā virzīsiet, lai palielinātu veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem?
Mēs iestājamies par pacientu tiešo maksājumu par veselības aprūpi procentuālās daļas pakāpenisku samazināšanu no kopējiem izdevumiem veselībai Latvijā ( no 37,4%) līdz vidējam Eiropas Savienības līmenim (16,3%,).
Pirmais un neatliekamais darbs - nodrošināt veselības aprūpei stabilu (no kopējā valsts budžeta svārstībām mazāk atkarīgu) finansējumu, ko jāpanāk, ieviešot Latvijā (tāpat kā Lietuvā un Igaunijā) obligāto veselības apdrošināšanu un vienlaikus palielinot arī valsts budžeta tiešo finansējumu veselības aprūpei.
Partija "Vienoti Latvijai" piedāvā uzsākt obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu nekavējoties (no 2015.g.), katram nodokļu maksātājam novirzot 1 % no sava maksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (lai to izdarītu, mēs ierosinām nemazināt iedzīvotāju nodokli par 1% 2015.g. un par 2% (attiecībā pret šo gadu) 2016.g.
Tādējādi, nemazinot, bet gan iezīmējot katra maksātāja IIN daļu, mēs rosinām pakāpeniski palielināt šo obligātās veselības apdrošināšanas līmeni.
Vienlaicīgi, mēs iestājamies par veselības aprūpes obligātu iekļaušanu 3 prioritāro valsts budžeta izdevumu posteņu skaitā (kopā ar aizsardzību un iekšējo drošību), lemjot par valsts budžeta tiešo izdevumu palielināšanu veselības aprūpei, sākot ar 2015.g.
Kādi pēc jūsu domām būtu trīs darāmie darbi, lai mazinātu informācijas plaisu starp krievu un latviešu kopienām?
Latvijas tautas labklājība nākotnē ir iespējama tikai mierīgās un cieņpilnās attiecībās starp visām Latvijā dzīvojošajām tautībām. Radikāļu lozungi nav pieņemami 21. gadsimta Eiropas Savienības valstī. Tie vistiešākajā veidā kaitē Latvijas drošībai, izaugsmei un ilgtspējai.
Vienlaikus mēs nekad nesadarbosimies ar tiem, kas noliedz Latvijas valsti, tās vietu NATO un ES un nepiekrīt latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai.
Sākumskolas līmenī visiem Latvijas skolēniem jāapgūst 3 valodas, savukārt līdz vidusskolas beigām vēl viena valoda, nodrošinot brīvu dažādu informācijas avotu uztveršanu, lai gūtu maksimāli plašu, objektīvu informāciju.
Nosaucat trīs konkrētus priekšlikumus, lai šobrīd strādājošajiem saglabātu cerību, ka pēc 20-30 gadiem viņi varēs saņemt cienīgu pensiju?
Ir jāpalielina pensiju „slieksnis" (pašlaik tas ir 280 eiro), kuras ikgadēji indeksē, ņemot vērā inflācijas un sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugumu līmeni.
Ir jāpalielina neapliekamais minimums pensijām (pašlaik tas ir 235 eiro).
Atcelt 2012.gadā ieviesto ierobežojumu piemaksu palielinājuma ( pēdējais palielinājums par 50 eiro centiem tika veikts 2009.g.1.janvārī ) par katru nostrādāto gadu līdz 1996.gadam.
Neapliekamo minimumu jāattiecina tikai uz pensiju, nepieskaitot tai saņemto piemaksu par nostrādātiem gadiem līdz 1995.g.
Kompensēt negatīvā pensiju kapitāla ietekmi uz pensijām, kuras piešķirtas sākot ar 2011.gadu;
Noteikt minimāli pieļaujamo pensijas līmeni par katru stāža gadu (atvasināt minimālās pensijas nevis no stāža desmitgadēm, bet gan no katra stāža gada, lai pensijas kļūtu pietuvinātas darbmūžam kopumā).
Nodrošināt valsts ekonomisko izaugsmi, piesaistot maksimāli plašu investīciju loku.
Tas ietver sekojošus instrumentus:
Nodokļu politiku - lai stimulētu maksimāli attīstīt uzņēmumus tieši Latvijā, tos kapitalizējot un palielinot to konkurentspēju pasaulē, mēs ierosinām likvidēt uzņēmumu peļņas nodokli ( 0% likme) reinvestētajai peļņai ( līdzīgi kā Igaunijā).
Efektīvāku un mērķtiecīgāku Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldīšanu tieši ražojošos uzņēmumos: īpaši atbalstot pētniecību , tehnoloģiju attīstību un inovācijas uzņēmumos ( 324 milj. eiro no Eiropas Reģionālā attīstības fonda) un uzlabojot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju ( 932 milj. eiro no ERAF un citiem ES fondiem)
Maksimāli labvēlīgs režīms ārzemju investīciju piesaistē - gan realizējot vērienīgu valsts mārketinga programmu, gan mazinot (un nevis palielinot) investīciju sliekšņus atsevišķās Latvijas tautsaimniecības nozarēs.
Mēs neesam par to, lai kaut kā īpaši izdalītu kādas nozares, kurām vienīgajām būtu pieejami īpaši valsts atbalsta mehānismi . Taču, pašreizējā starptautiski nestabilajā situācijā mēs ierosinām ar dažādu valsts atbalsta mehānismu palīdzību (ar eksporta garantijām u.c.) veicināt mūsu galveno eksportējošo nozaru atbalstu: kokapstrādi, mehānismu un elektroiekārtu ražošanu, farmācijas nozari, pārtikas produktu ražošanu.
Kā stiprināt valsts drošību, lai mazinātu iespējamību par "zaļo cilvēciņu" ierašanos Latvijā?
Latvijai sava aizsardzības politika ir jāorganizē ciešā sasaistē ar kopējo NATO politiku, pildot savas saistības un pienākumus (t.sk. pakāpeniski līdz 2% no IKP, palielinot izdevumus aizsardzībai).
Latvijai sava ārpolitika saistībā ar notikumiem Ukrainā - Krievijas, ES un ASV attiecību eskalēšanos ir jāveido kā organiska Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas sastāvdaļa, vienlaikus tajā aizstāvot savas nacionālās intereses.
Latvijai ir jāatbalsta Eiropas Savienības noteiktās sankcijas, vienlaikus piedaloties iespējamo ES jaunu sankciju izstrādē ir jāņem vērā savas nacionālās intereses.
Šajā procesā un laikā Latvijai sava ārpolitika ir vēl ciešāk jākoordinē ar saviem kaimiņiem ES: Igauniju un Lietuvu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
