Jaunās konservatīvās partijas (JKP) piedāvājums ir vien "pirmais šāviens", lai noskaidrotu pārējo reakciju, vērtē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns un politologs Juris Rozenvalds.
JKP ir aicinājusi piecas partijas apvienoties jaunās koalīcijas izveidei Jāņa Bordāna vadībā – "KPV LV", "Attīstībai/Par", Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai /LNNK" (NA) un "Jauno Vienotību".
Viņš teic, ka tas ir tests, lai pārbaudītu "KPV LV" reakciju, jo diez vai partija būs mierā ar "jaunākā brāļa" statusu. Vienlaikus piedāvājums atstāj iespaidu par steigu, jo arī partneri – "KPV LV", "Attīstībai/Par", Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai /LNNK" (NA) un "Jauno Vienotību", kurus JKP ir aicinājusi koalīcijā, nebūt nav mierā ar šo piedāvājumu.
Jaunajā valdībā Jānis Bordāns ir gatavs ieņemt premjerministra amatu, JKP uzņemoties atbildību arī par Iekšlietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). "Attīstībai/Par" piedāvāts uzņemties atbildību par Finanšu ministriju, Veselības ministriju un Labklājības ministriju, savukārt "KPV LV" aicināts virzīt kandidātus Satiksmes un Ekonomikas ministrijām. Jaunajā koalīcijā NA plānots uzticēt kultūras, izglītības un zemkopības ministru amatus. Jaunā Vienotība valdībā varētu uzņemties atbildību par Tieslietu un Aizsardzības ministrijām. Iecerēts, ka lēmums par Ārlietu ministrijas pārraudzību tiks pieņemts kopīgi.
Rozenvalds vērtē, ka ministru sadalījums šķiet dīvains. Piemēram, NA programmā nav daudz vārdu par lauksaimniecību un zemkopību, bet partijai tiek piedāvāts Zemkopības ministra krēsls. Savukārt pati JKP pirmsvēlēšanu diskusijās nav uzsvērusi savu lomu reģionālos jautājumos, kaut tagad vēlas redzēt savu partijas biedru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā. Turklāt gana aktīvas ir citas partijas, kurās ir aktīvi kandidāti uz noteiktu ministru amatiem.
"Saprotams, ka JKP cenšas pildīt pirmsvēlēšanu solījumus, neņemot koalīcijā partiju "Saskaņa" un Zaļo un zemnieku savienību. Tomēr vairākums Saeimā bez šīm partijām nebūs stabils, jo partijas ar tik lielu politisko pieredzi opozīcijā ir liels risks," teic politologs.
Viņš arī vērtē, ka vispirms partijām vajadzētu runāt par darāmajiem darbiem un kopsaucējiem, nevis dalīt ministru posteņus. Jāņem vērā, ka šo partiju programmās ir atšķirības, par kurām ir jādiskutē.
Rezumējot Rozenvalds spriež, ka JKP aicinājums ir "izmēģinājuma šāviens" un paredzams ilgs valdības veidošanas process.
Jau nākamās nedēļas izskaņā Valsts prezidents Raimonds Vējonis plāno tikties ar Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām. Tikšanās plānots sākt ar politiskajiem spēkiem, kas saņēmuši vismazāko atbalstu, savukārt sarunu noslēgumā Vējonis iecerējis tikties ar vislielāko atbalstu saņēmušajām partijām.
Ziņots, ka apkopotie 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti liecina, ka iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 5% barjeru pārvarējušas septiņas partijas un partiju apvienības – "Saskaņa", "KPV LV", JKP, "Attīstībai/Par!", NA, ZZS un "Jaunā vienotība".
"Saskaņai" parlamentā varētu būt 23 vietas, "KPV LV" un JKP – katrai 16 vietas, "Attīstībai/Par!" un NA – katrai 13 vietas, ZZS – 11 vietas, bet "Jaunajai Vienotībai" – 8 vietas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
