Paaudzes portrets

Intervija ar režisori Laimu Žurginu par topošo filmu “Kaza kāpa debesīs”.

“Kaza kāpa debesīs”

Topošā filma “Kaza kāpa debesīs” veltīta spēcīgai un nozīmīgai latviešu kultūras un mākslas darbinieku paaudzei, kuras devums vērtējams kā neapšaubāma un paliekoša vērtība Latvijas kultūras vēsturē. Filmas apakšvirsraksts – “Paaudzes portrets. Kā mēs dzīvojām aiz dzelzs priekškara”.

Šīs paaudzes jaunības, identitātes meklējumu un sevis apzināšanās laiks sakrīt ar 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem – laiku, kas saistīts ar nozīmīgiem notikumiem pasaules vēsturē, politikā, zinātnes un tehnikas attīstībā.

Filmas varoņi dzimuši laikā ap Otro pasaules karu, un viņu jaunība pagājusi PSRS okupācijas laikā, dzīvojot aiz tā sauktā dzelzs priekškara. Taču, neskatoties uz politisko sistēmu, šiem mūsu literatūrai un mākslai nozīmīgajiem cilvēkiem izdevies saglabāt talanta attīstībai nepieciešamo iekšējo brīvību. To lielā mērā sekmējusi neformālā pulcēšanās vieta – neliela kafejnīca Rīgā, Vaļņu ielā, tautā saukta “Kaza”.

Dzejnieki Uldis Bērziņš un Jānis Rokpelnis, Rundāles pils direktors Imants Lancmanis, komponists Imants Kalniņš, teātra režisore Māra Ķimele, gleznotājas Maija Tabaka, Laima Eglīte un Biruta Delle, fotogrāfe Māra Brašmane – tie ir tikai daži no filmas varoņiem, kas aktīvi strādā arī šodien un filmā pauž pārdomas par laiku, sabiedrības pārmaiņām un dzīvē gūtām atziņām, kas ietekmējušas viņu dzīvi un daiļradi.

CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

“Kaza” zīmē

Abstraktie, sirreālie un dadaistiskie “kazistu” mākslas meklējumi.

Sešdesmitie, brīvības meklējumos

Kamēr daudzi sapņo par sociālismu ar cilvēcisku seju, dažiem ir skaidrs – brīvība ir meklējama un nostiprināma sevī.

Tiesības uz vientulību tukšā kafejnīcā

Leģendārās kafejnīcas ikdiena, apmeklētāji un interesanti atgadījumi pašu “kazistu” atmiņās.