Pieturas punkti

Svarīgākie notikumi Ģederta Eliasa dzīvē.

1887

Ģederts Eliass dzimis 1887. gada 23. septembrī Platones Zīlēnos. Tēvs Jānis Eliass, māte – Karlīne Veilande. Ģimenē ir četri bērni (Ģederts piedzimst kā otrais) – Kristaps un Juris Eliasi, kā arī māsa Anna Maija Eliase (pēc precībām – Cielēna).

1894

Uzsāk mācības Platones pamatskolā.

1896

Iestājas Academia Petrina ģimnāzijas sagatavošanas klasē. 

Ap 1900

Mācās pie provinces gleznotāja Legzdiņa un portretista Šenberga.

1902

Apmeklē gleznotāja Johana Valtera darbnīcu Jelgavā.

1904–1905

Apmeklē Vilhelma Purvīša darbnīcu Rīgā un mācās Nikolaja ģimnāzijā.

1905

Sākoties revolūcijai, ir viens no LSDSP Federatīvās komitejas vadītājiem.

1906

17. janvārī piedalās uzbrukumā Rīgas policijas pārvaldes ēkai. 13. februārī piedalās Krievijas Valsts bankas Helsingforsas nodaļas aplaupīšanā. 22. jūlijā tiek apcietināts.

1907

Tiek atbrīvots no cietuma uz laiku līdz tiesai. Ar svešu pasi (uz Louis Lilau vārda) aizbēg uz Somiju, pēc tam dodas uz Vāciju, Šveici, Dāniju, kur dzīvo un mācās Kopenhāgenā.

1908

Ar brāli Kristapu dodas uz Briseli.

1908 - 1913

Mācās glezniecību pie Žana Delvila un figurālās meistardarbnīcas vadītāja Hermaņa Rišīra Briseles Karaliskajā mākslas akadēmijā.

1911

Sāk nodarboties ar tēlniecību pie Paula Brākes.

1913

Pabeidz Briseles Karalisko akadēmiju ar konkursa gleznu “Mežs”.

1913-1914

Papildinās Žana Pola Loransa darbnīcā Žiljēna privātakadēmijā Parīzē.

1914

Maijā atgriežas dzimtenē. Jāņos pirmo reizi satiek Elzu Ružģieti.

1914

Sākas Pirmais pasaules karš

1915

Zīlēnu saime dodas bēgļu gaitās uz Rīgu. Apmetas Vītiņa namā Katoļu ielā 48.

1916

Kopā ar Elzu Ružģieti dodas uz Maskavu.

1917

Līdz vasaras beigām dzīvo un strādāt Maskavā. Septembrī Eliasi atgriežas Zīlēnos.

1918

Tiek proklamēta Latvijas Republika.

1919

Septembrī pilnībā pārceļas no Zīlēniem uz Rīgu, apmetas Romanova (tagad Lāčplēša) ielā 52/54-11.

1919

Tiek ieskaitīts aktīvajā karadienestā Rīgas pilsētas komandantūras 1. sargu rotā kā kareivis; piedalās mākslinieku kolonijas dzīvē Jēkaba Kazarmās.

Iepazīstas ar Annu Hamsteri.

Bermontiādes laikā kopā ar Kara muzeju dodas uz Cēsīm, kur iepazīstas ar Vilmu Purmali.

1920

Rīgas mākslinieku grupa, kuras sastāvā ir arī Ģederts Eliass, sarīko pirmo izstādi. Eliass piedalās ar 67 gleznām (kopā 70, jo ir arī divpusējas gleznas).

1921

Ar gleznu “Dāma ar vēdekli” piedalās izstādē Cēsīs.

1922

Marta beigās dodas caur Drēzdeni uz Parīzi. Augustā ar māsu apceļo Kurzemi.

1924

Saņem Kultūras fonda prēmiju par gleznu “Sēdošā sieviete”.

1924

Apceļo Itāliju – Dženovu, Romu, Perudžu, Asīzi, Florenci, Sjēnu, Venēciju.

07.09

Nāk smags trieciens Ģederta Eliasa dzīvē – mirst viņa draudzene un lielā mīlestība Anna Hamstere.

1925

Pēc Vilhelma Purvīša uzaicinājuma pieņem akta klases vadītāja vietu LMA.

1926

Apceļo Franciju, Spāniju, Itāliju.

1928

Saņem Kultūras fonda prēmiju par gleznu “Peldētājas”.

1928

30. oktobrī apprecas ar Hedvigu Vellerti.

1929

Saņem Beļģijas karaļa Leopolda II ordeni.

1932

Kļūst par LMA Figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītāju.

Satiek lietuviešu mākslas zinātnieci Halinu Kairūkštīti-Jacinieni.

1932

Tiek šķirta laulība ar Hedvigu Vellerti.

1933

Apprecas ar Halinu Kairūkštīti-Jacinieni.

1934

Saistībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas 15 gadu pastāvēšanas jubilejas svinībām piešķirts Latvijas Mākslas akadēmijas “par nopelniem mākslā izcila mākslinieka grāds”.

1936

● Piedalās latviešu mākslas izstādē Helsinkos, Varšavā, Tallinā un Tartu. 

● Saņem Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira).

1937

Mirst tēvs Jānis Eliass.

1938

● Tiek apstiprināts par profesoru Latvijas Mākslas akadēmijā.
● Piedalās latviešu mākslas izstādē Kopenhāgenā.

1939

Sākas Otrais pasaules karš

1940

● Aprīlī Eliasa sieva Halina atgriežas Lietuvā pie vecākiem un dēla. Jūlijā PSRS okupē Latviju.

● Rudenī Ģederts Eliass tiek nozīmēts par Latvijas Mākslas akadēmijas Stājglezniecības darbnīcas vadītāju un Glezniecības nodaļas dekānu.

1941

Mainās vara – Latvijā ienāk vācu armija.

1942

● Tiek atlaists no darba Latvijas Mākslas akadēmijā.
● Oficiāli izšķiras ar Halinu.

1943

Apprecas ar bijušo studenti Martu Kalniņu

1944

Māsa Maija emigrē uz Zviedriju

1944

15. novembrī uzņemts LPSR Mākslinieku savienībā; atgriežas darbā LMA.

1945

Piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslinieka goda nosaukums.

1949

Uz Sibīriju tiek izsūtīta Ģederta māte Karlīne Eliase. Pēc neatlaidīgām Ģederta Eliasa pūlēm 14. novembrī Karlīni Eliasi atbrīvo; viņa atgriežas Latvijā.

1956

Mirst Ģederta Eliasa māte Karlīne Eliase.

1958

Mirst Eliasa sieva Marta Kalniņa-Eliase.

1959

Par darbu “1905. gads” saņem PSRS Mākslinieku savienības goda diplomu.

1962

Piešķirts Tautas mākslinieka goda tituls.

1963

Mirst brālis Kristaps Eliass.

1967

● Personālizstāde Latvijas PSR Mākslas muzejā. Pirmā šāda apjoma Eliasa darbu izstāde kopš Rīgas mākslinieku grupas izstādes 1920. gadā.
● Svin 80. dzimšanas dienu.

1974

Mirst brālis Juris Eliass.

1975

29. janvāris – Ģederta Eliasa nāves diena.

Avoti:

Ģederts Eliass. Sastādītāja Laima Slava. Rīga, Neputns, 2012.

Attēli: 

No Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja krājuma
No Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma
No Jurģa Skulmes kolekcijas

CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

Eliasa krāsas

Kādas krāsas veidoja Ģederta Eliasa darbu kompozīcijas un ietekmēja laikabiedrus

Latvijas mākslas veidotāji

Tradīciju lauzēji, kas izaudzināja nākamo mākslinieku paaudzi

Piektā gada kaujinieks

Astoņpadsmitgadīgais Ģederts Eliass piedalās skaļākajās 1905. gada revolūcijas “akcijās” – arestēto kaujinieku atbrīvošanā no policijas ēkas Rīgā un bankas aplaupīšanā Helsinkos