Kā tas sākās? 

Notikumu hronoloģija: 1914–1920.

1914

28.VI Sarajevā nogalināts Austroungārijas troņmantnieks Francis Ferdinands

VII 
Austroungārija piesaka karu Serbijai, Krievijas umpērijā (arī Latvijā) izsludināta vispārējā mobilizācija

1914

VIII Vācija piesaka karu Krievijai, vācu vieglie kreiseri uzbrūk Liepājai

1915

27.IV  Vācija piesaka karu Krievijai, vācu vieglie kreiseri uzbrūk Liepājai 

2.–3.V 
Notiek Jelgavas aizstāvēšanas kaujas ar abu Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu bataljonu piedalīšanos

8.V 
Vācijas armija ieņem Liepāju

V
Sākas pirmais Kurzemes bēgļu vilnis

1915

Bēgļu atgriešanās no Krievijas. Bēgļi pēc pārnākšanas pār robežu. Abrenes apriņķis, Rītupe, 1920. gads. Foto: Mārtiņš Lapiņš. LNA LVKFFDA.

V-VII
Krievijas armija zaudē Poliju un Lietuvu

1.VI
Notiek pirmā nacionālā latviešu inteliģences apspriede, kurā nolemj panākt latviešu militāro vienību dibināšanu

1.VIII
● Vācu karaspēks ieņem Jelgavu
● No Rīgas sāk evakuēt visas valsts iestādes, kara slimnīcas un skolas, vēlāk arī rūpnīcas, transportlīdzekļus, infrastruktūru
●  Pavēle par latviešu strēlnieku bataljonu formēšanu. Presē publicē uzsaukumu „Pulcējaties zem latviešu karogiem!” (10.VIII)

12.VIII
Brīvprātīgo pieņemšanas punkta darbības sākums

14.VIII
Pirmo latviešu brīvprātīgo partiju svinīgi nosūta uz apmācībām Mīlgrāvī

14.VIII
Sākas pirmo divu latviešu strēlnieku bataljonu formēšana

1915

Brīvprātīgo latviešu strēlnieku pavadīšana uz apmācībām Daugavmalā Rīgā. 1915. gada 30. augusts. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums.

27.VIII
Pavēle par 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona formēšanu 

IX
Sāk formēt 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu

22.X-3.XI
Pirmos latviešu strēlnieku bataljonus nosūta uz fronti

3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona 1915. gada 4. novembra kauja pie Slokas. Avots: LNA LVVA.

XI
Sāk formēt 5. Zemgales, 6. Tukuma, 7. Bauskas un 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljonu

1916

21.III 
Marta kaujas 

14.IV–11.X
Latviešu strēlnieki Nāves salā

16.–21.VII
Jūlija kaujas

5–30.VIII
Smārdes kaujas

28.IX–3.XI
Latviešu strēlnieku bataljonu pārformēšana pulkos.
7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka strēlnieki, 1917.g. Avots: LNA LVVA

1917 

5.I
Ziemassvētku kauju sākums

7.I
Ložmetēju kalna ieņemšana

8.–10.I
Kaujas Lielupes labajā krastā

1917

23.I
Janvāra kauju sākums

24.I
Latviešu strēlnieku pulkus nosūta uz fronti

3.II
Pēdējie vācu uzbrukumi, ar kuriem noslēdzas Janvāra kaujas 

8.–17.III
Februāra revolūcija Krievijā

9.–12.IV
Notiek I Latviešu strēlnieku kongress

25.–30.V
Notiek II Latviešu strēlnieku kongress, sākas strēlnieku lielinieciskošanās.
Strēlnieki ierakumos lasa laikrakstus. 1917. gada vasara. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums.

1.IX
Sākas vācu ofensīva Rīgas frontē pie Ikšķiles

2.–3.IX
2. latviešu strēlnieku brigāde izcīna smagas kaujas pret vācu armiju pie Mazās Juglas

3.IX
Vācu armija ieņem Rīgu 

7.XI
Lielinieku apvērsums Petrogradā

8.–20.XI
Lielinieki ar strēlnieku palīdzību pārņem varu Vidzemē

21.XI
Valkā tiek izveidota lielinieciska Latvijas strādnieku, strēlnieku un bezzemnieku izpildkomiteja (Iskolats)

29.XI
Valkā nacionāli noskaņotā inteliģence izveido Latviešu pagaidu nacionālo padomi (LPNP)

XII
Pirmās latviešu strēlnieku vienības ierodas Petrogradā

22.XII
Brestļitovskā sākas miera sarunas starp Padomju Krieviju un Vāciju

XI-XII
Liela daļa latviešu strēlnieku demobilizējas no aktīvās armijas 

1918

6.I Latviešu strēlnieki piedalās Satversmes sapulces padzīšanā

30.I
LPNP deklarācija par Latvijas neatkarības nepieciešamību 

18.II
Sākas vācu ofensīva Vidzemē un Latgalē, kuras rezultātā tiek likvidēts Iskolats

III–IV
Latviešu strēlnieku pulku atliekas tiek pārformētas Latviešu strēlnieku padomju divīzijā

6.–7.VII
Latviešu strēlnieki piedalās kreiso eseru dumpja apspiešanā Maskavā

5.–7.VIII
Kaujas pie Kazaņas pret čehoslovāku korpusu

X
Troickā formē pretlieliniecisko 1. Latvijas atbrīvošanas bataljonu

XI
Vladivostokā sāk formēt pretlieliniecisko Imantas pulku

11.XI
Pirmā pasaules kara noslēgums

18.XII
Pirmās „sarkano” strēlnieku daļas ierodas Latvijas teritorijā (Valkā)

1919

VI Lielākā daļa latviešu strēlnieku dezertē no Sarkanās armijas uz nacionālās armijas pusi

Atklātne “Dievs, svētī Latviju”. Izdevusi Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja. Mākslinieks Jānis Roberts Tilbergs. 1916. gads. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums.

1920

11.VIII 
Noslēgts Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums

11.VIII
Noslēgts Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums

II-X
Latviešu pretlieliniecisko vienību atgriešanās dzimtenē no Tālajiem Austrumiem

1921

Agrākie „sarkanie” strēlnieki atgriežas Latvijā

Avots:

CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

Pulcējaties zem latviešu karogiem!

Pirmie brīvprātīgo pulki, ugunskristības, cīņas par Latviju zem dažādiem karogiem.

Rakstnieki, mākslinieki, mūziķi

Pirmā pasaules kara laikā strēlnieku rindās stājās arī tā laika mākslinieki, rakstnieki, mūziķi. Šī pieredze vēlāk gūst spilgtu atspoguļojumu viņu daiļradē.

Latvija un latviešu strēlnieki Pirmajā pasaules karā

Bēgļi, rūpnīcu evakuācija, iedzīvotāju skaita sarukums, strēlnieku gaitas – skaitļi un fakti.

Latviešu strēlnieki filmās

Pieci emocionāli un atšķirīgi skati uz strēlnieku gaitām un vēsturisko lomu dažādu laikmetu kinodarbos.