Foto: LETA
Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisārs Tomass Hammarbergs pirmdien atkārtoti aicināja Lietuvu, Poliju un Rumāniju atklāt patiesību saistībā ar aizdomām, ka šīs valstis ir piedalījušās ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) aizdomās par terorismu turēto transportēšanas un ieslodzīšanas programmā, tomēr viņš atzina Lietuvas centienus noskaidrot patiesību.

Hammarbergs publiskajā paziņojumā uzteica Lietuvas parlamentāro izmeklēšanu un atsevišķo izmeklēšanu, ko veica prokuratūra, kā arī Lietuvas doto iespēju EP Spīdzināšanas novēršanas komisijai aplūkot teritorijas, kuras savā ziņojumā norādīja parlamentārā izmeklēšanas komisija.

"Tomēr joprojām nav atbilžu uz pamatjautājumiem par to, cik ilgi un cik lielā mērā CIP izmantoja šīs ēkas," uzsver komisārs.

Lietuvas Ģenerālprokuratūra sāka izmeklēšanu par iespējamo CIP cietuma pastāvēšanu Lietuvas teritorijā, jo iepriekš parlamentārās izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka bijušie Valsts drošības departamenta vadītāji bijuši informēti par ASV slepenajiem projektiem, taču nav snieguši nepieciešamo informāciju valsts augstākajām amatpersonām. Janvārī izmeklēšana tika pārtraukta.

Pirmo reizi ziņas par slepeno CIP cietumu Lietuvā izskanēja 2009.gada 20.augustā, kad telekanāls "ABC News", atsaucoties uz anonīmiem "bijušajiem CIP darbiniekiem", informēja, ka Lietuva šīs iestādes vajadzībām atvēlējusi kādu ēku Viļņas apkārtnē, kurā aptuveni gadu līdz 2005.gada beigām turēti astoņi augsta ranga "Al Qaeda" kaujinieki.

Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisija savā izmeklēšanā konstatēja, ka Lietuvā bijuši radīti visi nepieciešamie apstākļi slepena CIP cietuma pastāvēšanai un CIP aizturēto personu ievešanai un izvešanai, taču tie nav izmantoti.

Slepenajā parlamentārajā izmeklēšanā noskaidrots, ka ar CIP saistītas lidmašīnas no 2002.līdz 2005.gadam vairākkārt ieradās Lietuvas teritorijā, tomēr nav ziņu par iespējamajiem cietumniekiem.

Bijušais Lietuvas prezidents Rolands Pakss britu raidsabiedrības BBC žurnālistiem pērn paziņoja, ka savas prezidentūras laikā esot saņēmis Valsts drošības departamenta vadītāja pieprasījumu sankcionēt personu slepenu ievešanu Lietuvā viņu tālākai turēšanai apcietinājumā.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite paziņojusi, ka tikai ASV puse var komentēt ziņas par cietumniekiem, ja vien tādi vispār Lietuvā ievesti.

Hammarbergs savā paziņojumā atklājis, ka CIP slepenais cietums Polijā atklāts 2002.gada 5.decembrī, bet pēc tā slēgšanas 2003.gada septembrī, tas nekavējoties pārcelts uz Rumāniju.

Komisāra paziņojums izplatīts gandrīz desmit gadus pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem ASV.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!