Foto: AFP/Scanpix
Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess otrdien staļinisko represiju Igaunijā 1941.gadā piemiņas pasākumā pārmeta Krievijai nevēlēšanos atklāt un atzīt pagātnes noziegumus.

"Šodien mēs atceramies tautiešus, kas cieta no ārvalstu varas un totalitāro režīmu noziegumiem. Mēs atceramies tos, kas atdusas svešā zemē, tālu no dzimtenes. Un mēs izsakām dziļu cieņu visiem, kas izgāja cauri elles mokām darba nometnēs," Ilvess teica uzrunā pie pieminekļa "Brīvības krusts" Tallinā.

Ilvess skaidroja, ka deportācijas bija noziegums ne tikai pret igauņiem, jo tādu pašu likteni piedzīvoja arī citas Igaunijas teritorijā dzīvojošās tautas. Iznīcinot Igaunijas valstiskumu, Padomju Savienība vērsa savu represīvo aparātu pret tautu. "Aiz šiem noziegumiem slēpās naids. Naidīgums pret visu un visiem, kas sasnieguši vairāk, kas spēja domāt un rīkoties patstāvīgi," norādīja Igaunijas prezidents.

Eiropas valstis, kurās 20.gadsimtā pie varas nāca autoritāri vai totalitāri režīmi, ir atvainojušās par to pastrādātajiem noziegumiem un paudušas nožēlu par notikušo. "Tās pašas attīrījās no iekšienes, lai atjaunotos un dotos tālāk," uzsvēra Ilvess.

"Bet, diemžēl, tikai viena valsts to nav izdarījusi, bet tā vietā apvaino citas par to, ko pati sauc par "Otrā pasaules kara iznākuma pārskatīšanu"," teica Ilvess. "Tomēr tās Otrais pasaules karš sākās pēc deportācijām, pēc Igaunijas, Latvijas un Lietuvas okupācijas, pēc iebrukuma Polijā 1939.gada septembrī. Pēc tās domām, tas nav Otrais pasaules karš. Viņiem patiesībā kara nebija. Bet bija divi sabiedrotie - Staļins un Hitlers, Padomju Savienība un Vācija," klāstīja Ilvess.

Igaunijas prezidents uzsvēra, ka nepiekrīt aicinājumam "atstāt vēsturi vēsturniekiem un politiķiem nenodarboties ar pagātni". "Savas valsts vārdā tās vēstures un pagātnes novērtējumu var sniegt tikai tās politiķi un valsts darbinieki," viņš norādīja.

Ilvess atgādināja, ka Igaunija tā laika notikumu izmeklēšanai ir atvērusi savus arhīvus. "Bet tie, kas sevi ir pasludinājuši par tiesiskajiem valsts mantiniekiem, savus arhīvus ir slēguši, lai slēptu šos noziegumus. Ar savu nevēlēšanos atvainoties un nosodīt noziegumus šie politiķi arī nākamajai paaudze nolaupa pamatu, uz kura tā varētu būvēt tiesisku valsti," pārmetumus Krievijai raidīja Ilvess.

Pirms 70 gadiem naktī no 1941.gada 13. uz 14.jūniju uz PSRS iekšlietu sistēmas nometnēm vai mūža nometinājumu Sibīrijā tika deportēti vairāk nekā 10 tūkstoši okupētās Igaunijas civiliedzīvotāju. Līdzīgas operācijas padomju spēki veica arī Polijā, Besarābijā (mūsdienās daļa Moldovas), Lietuvā un Latvijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!