Saskaņā ar likumu valdībai ik gadu jāsniedz pārskats par progresu šajā jomā, bet darba devējiem jāsadarbojas ar varas iestādēm, rūpējoties par strādnieku garīgo veselību.
2005.gadā pašnāvību izdarīja kopskaitā 32 552 Japānas iedzīvotāji, un tas jau ir astotais gads pēc kārtas, kad šis skaitlis ir lielāks par 30 000 un 4,7 reizes pārsniedz ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, liecina policijas dati.
Līdz ar Krieviju un Ungāriju Japāna ir viena no trim pasaules valstīm, kurās visvairāk izplatītas pašnāvības.
Bezpeļņas organizācija "Life Link" cīnās pret pašnāvībām, un tās pārstāvis Jasujuki Simidzu teica, ka likums "beidzot radīs pamatu, kas dos iespēju apvienoties pilsoņu grupām, valdībām un zinātniekiem" cīņā pret šo problēmu.
"Vispirms ir jāveic aptauja, lai noskaidrotu, kas liek cilvēkiem izšķirties iet nāvē, taču mēs nevaram arī vilcināties ar preventīvo pasākumu veikšanu," viņš teica.
Daži speciālisti augstajā pašnāvību līmenī vaino lielo plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem un sociālās drošības tīkla pavājināšanos, Japānai atgūstoties no desmit gadus ilgās ekonomiskās stagnācijas. Citi norāda uz reliģisko aizliegumu trūkumu japāņu kultūrā, kas neļautu izdarīt pašnāvību.
Aptuveni 72% japāņu, kuri pagājušajā gadā izdarīja pašnāvību, bija vīrieši un gandrīz puse no visiem upuriem bija bezdarbnieki, liecina Nacionālās policijas aģentūras rīcībā esošā informācija.
Likumprojektu ierosināja bezpartejisko likumdevēju grupa, un tajā ierosināts izveidot grupu kabineta galvenā sekretāra vadībā, kas nodarbotos ar pašnāvību profilaksi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
