Foto: EPA/LETA
Interneta vietnes "Wiki Leaks" dibinātājs Džūljens Asanžs otrdien lūdzis politisko patvērumu Ekvadorā, ierodoties šīs valsts vēstniecībā Londonā, vēsta raidsabiedrība BBC.

Par to paziņojis Ekvadoras ārlietu ministrs Rikardo Patino. „Ekvadora izskata un analizē šo pieteikumu,” paziņoja ministrs. Kamēr lūgums tiks izskatīts, Asanžs paliks vēstniecības teritorijā un atradīsies Ekvadoras aizsardzībā, teikts vēstniecības paziņojumā. Vēstniecība uzsver, ka notikušais nav jāuztver kā iejaukšanās Lielbritānijas un Zviedrijas juridiskajos procesos.

Pats Asanžs izplatījis paziņojumu, kurā izsaka pateicību Ekvadoras sūtnim un valdībai par viņa lūguma izskatīšanu.

Ekvadora par Asanža patvēruma lūgumu informēja Lielbritāniju. Lielbritānijas policija nevar neko izdarīt, jo Asanžs atrodas „diplomātiskajā teritorijā”, pavēstīja Lielbritānijas ārlietu ministrija.

Jau vēstīts, ka 14. jūnijā Lielbritānijas Augstākā tiesa noraidīja tīmekļa projekta "WikiLeaks" dibinātāja Džūljena Asanža prasību no jauna atvērt viņa apelācijas prasību pret izdošanu Zviedrijai. Līdz ar to ir izsmeltas Asanža iespējas, lūgt atcelt viņa izdošanu Zviedrijai, kur viņš apsūdzēts izvarošanā un seksuālā uzbrukumā. Iepriekš tiesa noraidīja apelācijas sūdzību un viņa advokātu pausto, ka Eiropas aresta orderis ir nelikumīgi izdots.Bijušais Austrālijas datorhakeris Asanžs cīnās pret deportāciju kopš aresta 2010.gada decembrī.

Pats Asanžs apgalvo, ka apsūdzības pret viņu ir politiksi motivētas, jo viņa vietnē publiskotā informācija apkaunojusi virknes valstu valdības un lielās korporācijas. Asanžs pieļauj, ka Zviedrija viņu izdotu ASV, kur viņam varētu draudēt nāvessods par vietnes „Wiki Leaks” darbību.

Lielbritānijas policija Esanžu aizturēja 2010.gada 7.decembrī, taču apcietinājums viņam tika nomainīts pret mazāk stingru drošības līdzekli, un tagad viņam jāievēro stingri noteikumi, ko paredz tiesas lēmums atbrīvot Asanžu pret drošības naudu un ļaut viņam dzīvot kāda atbalstītāja savrupnamā.

"WikiLeaks" izpelnījās starptautisku uzmanību, publiskojot desmitiem tūkstošu slepenu ASV militāro dokumentu par karadarbību Afganistānā un Irākā, kā arī publiskojot vairāk nekā 250 tūkstošus ASV vēstniecību ziņojumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!