Asanžs vēlas garantijas, ka ASV viņu tiesiski nevajās  (12)

40 gadus vecais Austrālijas pilsonis Asanžs sacīja, ka būtu gatavs doties uz Zviedriju, lai tiktu nopratināts par seksuāliem noziegumiem, bet ir nobažījies, ka Zviedrija viņu izdos ASV, kur viņš var tikt apsūdzēts saistībā ar "WikiLeaks" veikto slepenu dokumentu publiskošanu.

"Galu galā jautājums var būt par to, kādas garantijas vēlas piešķirt Lielbritānija, ASV un Zviedrija," Asanžs paziņoja Austrālijas laikrakstam "Sydney Morning Herald" no Ekvadoras vēstniecības Londonā.

"Piemēram, ja ASV garantētu, ka tā izbeigs .. izmeklēšanu par "WikiLeaks" darbībām [dokumentu] publiskošanā, tā būtu svarīga garantija .. diplomātiskām saistībām ir kāda nozīme," sacīja Asanžs.

Jau vēstīts, ka Asanžs otrdien iegāja Ekvadoras vēstniecībā Londonā un lūdza politisku patvērumu šajā Dienvidamerikas valstī, lai izvairītos no izdošanas Zviedrijai, kur viņu tur aizdomās par seksuāliem noziegumiem.

Asanžs apgalvo, ka mēģinājumi panākt viņa izdošanu Zviedrijai ir politiski motivēti un to patiesais mērķis esot viņa izdošana ASV, kur viņš tiktu tiesāts par slepenu dokumentu publiskošanu. "WikiLeaks" izpelnījās starptautisku uzmanību, publiskojot desmitiem tūkstošu slepenu ASV militāro dokumentu par karadarbību Afganistānā un Irākā, kā arī publiskojot vairāk nekā 250 tūkstošus ASV vēstniecību ziņojumu.

Asanžs intervijā "Sydney Morning Herald" arī pārmeta Austrālijas valdībai, ka tā viņu neaizstāv, tāpēc viņš izvēlējies Ekvadoras, nevis Austrālijas vēstniecību.

Austrālija ir paskaidrojusi, ka tai ir ierobežotas iespējas palīdzēt Asanžam, jo viņš neatrodas Austrālijā un nav pārkāpis Austrālijas likumus.

Lielbritānijas Augstākā tiesa 14.jūnijā noraidīja E sanža lūgumu no jauna izskatīt lietu par to, vai izdot viņu Zviedrijai.

Augstākā tiesa 14.jūnijā arī nolēma, ka Asanža izdošana Zviedrijai nevar notikt ātrāk kā pēc divām nedēļām. Šo divu nedēļu laikā Asanžs var iesniegt sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā ar pamatojumu, ka Lielbritānijas tiesa nav taisnīgi izskatījusi viņa lietu. Ja Eiropas Cilvēktiesību tiesa nolems Asanža sūdzību izskatīt, tā var dot rīkojumu Lielbritānijai neizdot Asanžu Zviedrijai, kamēr tā nebūs paziņojusi savu lēmumu. Ja Eiropas Cilvēktiesību tiesa nepieņems Asanža sūdzību izskatīšanai, Lielbritānijai Asanžs jāizdod Zviedrijai desmit dienu laikā.

Jau vēstīts, ka Lielbritānijas Augstākā tiesa 30.maijā paziņoja, ka Asanžu var izdot Zviedrijai, kur viņš tiek turēts aizdomās par seksuāliem noziegumiem, tomēr tiesnesis apmierināja Asanža advokātes lūgumu dot viņa aizstāvībai 14 dienu laiku, lai pieprasītu jaunu lietas izskatīšanu. Šādu lūgumu advokāte iesniedza 12.jūnijā.

Asanža advokāte Dina Rouza lūdza tiesnesim ļaut lūgt lietas atkārtotu izskatīšanu, jo spriedumā ir atsauces uz materiāliem, kas netika minēti tiesas sēžu laikā, kad izskatīja lietu.

Tiesa 30.maijā paziņoja, ka prasība par Asanža izdošanu ir likumīga un viņa apelācija pret izdošanu tādējādi tiek noraidīta. Septiņu tiesnešu kolēģijā divi tiesneši iebilda, bet vairākums jeb pieci tiesneši nolēma, ka Zviedrijas prokuratūrai ir pietiekamas juridiskas pilnvaras un tādēļ tā varēja izdot aizturēšanas orderi, lai Asanžu varētu nopratināt.

Asanža advokāti aizstāvību balstīja uz argumentu, ka Zviedrijas prokuratūras izdotais viņa Eiropas Savienības aizturēšanas ordenis ir spēkā neesošs, jo to nav izdevis tiesnesis. Zviedrijas puse uzsver, ka saskaņā ar Zviedrijas likumiem aizturēšanas orderus izdod prokuratūra, nevis tiesnesis.

Augstākā tiesa ir pēdējā instance, kur Lielbritānijas tiesu pieņemtos spriedumus var pārsūdzēt. Asanžs var vērsties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Jau ziņots, ka Lielbritānijas Augstākā tiesa 1. un 2.februārī izskatīja Asanža apelāciju par lēmumu izdot viņu Zviedrijai.

Londonas Belmāršas miertiesas tiesnesis pērn 24.februārī nolēma, ka Asanžs ir jāizdod Zviedrijai, bet Asanža advokāti pārsūdzēja šo lēmumu. Arī Londonas Augstā tiesa 2.novembrī nolēma, ka Asanžs Zviedrijai ir jāizdod, un Asanžs šo lēmumu pārsūdzēja Lielbritānijas Augstākajā tiesā.

Zviedrija 2010.gada 18.novembrī izdeva starptautisku orderi Asanža aizturēšanai, lai varētu viņu nopratināt saistībā ar aizdomām, ka viņš Zviedrijā izvarojis kādu sievieti un seksuāli uzmācies citai sievietei. Abas šīs sievietes bija "WikiLeaks" brīvprātīgās līdzstrādnieces.

Lielbritānijas policija Asanžu aizturēja 2010.gada 7.decembrī, taču apcietinājums viņam tika nomainīts pret mazāk stingru drošības līdzekli, un tagad viņam jāievēro stingri noteikumi, ko paredz tiesas lēmums atbrīvot Asanžu pret drošības naudu un ļaut viņam dzīvot kāda atbalstītāja savrupnamā.

Asanža advokāti mēģina panākt, lai viņš netiek izdots Zviedrijai, norādot, ka Asanža tiesāšana tur nebūs atklāta, jo Zviedrijā lietas par izvarošanu izskata aiz slēgtām durvīm. Advokāti bažījas, ka tas apdraud lietas godīgu izskatīšanu. Turklāt pastāvot bažas, ka Zviedrija varētu viņu izdot ASV.

Austrālijā dzimušais datorspeciālists noliedz abu Zviedrijas sieviešu apsūdzības un dēvē tās par politiski motivētām. Viņš atzīst, ka viņu ar šīm sievietēm ir saistījušas seksuālas attiecības, tomēr apgalvo, ka tas noticis ar abpusēju piekrišanu.