EK gatavojas tiesiski apstrīdēt Maltas pasu tirgošanas ieceri  (8)

ES līgums nosaka, ka lēmums par pilsonības piešķiršanu ir dalībvalstu prerogatīva, bet ES iekšlietu komisāres Viviānas Redingas juristi pēta iespēju likt šķēršļus Maltas iecerei, atsaucoties uz ES līguma 4.3.pantu, kas paredz "patiesu sadarbību" ar pārējām ES dalībvalstīm.

Saskaņā ar Maltas valdības ieceri, kuru, pateicoties sabiedrības un ārvalstu spiedienam, tai nācies gan nedaudz grozīt, Maltas pilsonība tiks piedāvāta 1800 ārvalstniekiem. Katram no tiem šis prieks izmaksās 650 000 eiro. Taču katrs no galvenajiem pretendentiem varēs iegādāties ES pasi arī saviem bērniem līdz 26 gadu vecumam un saviem laulātajiem, kā arī paša un dzīvesbiedra vecākiem un vecvecākiem. Savukārt šo "papildu" pasu cena ir no 25 līdz 50 tūkstošiem eiro.

Līdz ar Maltas pasi faktiski tiek pārdotas tiesības brīvi ieceļot, apmesties uz dzīvi un strādāt ikvienā no pārējām 27 ES dalībvalstīm. Vienlaikus jaunizceptie Maltas "pilsoņi" iegūst tiesības ieceļot ar atvieglotiem noteikumiem 69 trešajās valstīs, tostarp ASV, pamatojoties uz Valletas noslēgtajiem divpusējiem līgumiem par bezvīzu režīmu.

Līdz ar to pārējām dalībvalstīm pastāv risks, ka tajās var ieceļot un apmesties uz dzīvi arī nevēlamas personas un noziedznieki, ja Malta būs pieļāvusi paviršību jauno "eiropiešu" atlasē.

ES amatpersonām izdevies atrast divus gadījumus - 1990.gadā un 2008.gadā, - kad ES tiesa Luksemburgā ir nospriedusi, ka lēmums par pilsonības piešķiršanu ir jāpieņem saskaņā ar plašākajām ES tiesībām.

Amatpersonas norāda, ka EK atsaukusies uz ES līguma 4.3.pantu arī nesenajā lietā par nodokļu reformām Ungārijā. Ungārija galu galā šajā jautājumā piekāpās, nevēloties doties uz tiesu.

ES amatpersonas norāda arī uz ANO Starptautiskā tiesas spriedumu Noteboma lietā 1955.gadā. Spriedumā teikts, ka pilsonība piešķirama tikai personām, kas var nodemonstrēt patiesu saikni ar attiecīgo valsti, piemēram, viņi tur dzīvojuši vairākus gadus, pirms saņēmuši pasi.

Malta plāno izvērtēt pasu pretendentus ne ilgāk kā sešus mēnešus. Turklāt jaunajiem "maltiešiem" nelielajā Vidusjūras salā nebūs jādzīvo. Dokumentu nokārtošanai viņiem Maltā nāksies uzturēties labi ja dažas stundas vai pāris dienas.

Redingas preses pārstāve izdevumam "EUobserver" trešdien atklāja, ka EK pašreiz risina sarunas ar Maltu par domstarpību atrisināšanu mierīgā ceļā.

"Viņa neprasa paplašināt komisijas juridisko varu pār to, kurš kam piešķir pilsonību. Taču mēs domājam, ka ir svarīgi atgādināt dalībvalstīm par principiem, kas būtu jāņem vērā, kad tiek piešķirta pilsonība, kas dod pilnas ES pilsoņa tiesības," norādīja Redingas preses pārstāve.