Foto: Edijs Pālens

Eiropas Komisija (EK) izstrādājusi pamatstratēģiju drošībai un veselības aizsardzībai darbā, kas norāda galvenās problēmas un stratēģiskos mērķus attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā, kā arī iesaka svarīgākos pasākumus un instrumentus šo problēmu risināšanai un mērķu sasniegšanai, liecina EK paziņojums.

Jaunās pamatstratēģijas mērķis ir nodrošināt, ka Eiropas Savienība (ES) saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020" turpinās uzņemties vadošo lomu augstu standartu veicināšanā attiecībā uz darba apstākļiem gan Eiropā, gan starptautiskā mērogā.

EK izstrādātajā pamatstratēģijā noteikti trīs galvenie uzdevumi drošībai un veselības aizsardzībai darbā, norādot, ka ir jāuzlabo pašreizējo drošības un veselības aizsardzības noteikumu īstenošanu, it īpaši veicinot mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu spēju īstenot lietderīgas un efektīvas riska novēršanas stratēģijas. Tāpat ir jāuzlabo ar darbu saistītu slimību profilakse, pievēršot uzmanību jauniem un potenciāliem riskiem, vienlaikus neaizmirstot pastāvošos riskus, kā arī jāņem vērā ES darbaspēka novecošana.

“Šodien mēs no jauna apliecinām EK apņemšanos pastāvīgi uzlabot iedzīvotāju darba apstākļus ES. Cilvēkiem ir tiesības strādāt, neapdraudot savu veselību vai drošību darba vietā. Tomēr ES ik gadu vairāk nekā trīs miljoni darba ņēmēju cieš smagos nelaimes gadījumos darbā, no kuriem 4000 gadījumu ir letāli. Ar darbu saistītie negadījumi un slimības skar visas nozares un profesijas, neatkarīgi no tā, vai cilvēkiem ir darbs pie rakstāmgalda, vai viņi vada kravas automobiļus, strādā raktuvēs vai būvlaukumā. Ar darbu saistītie negadījumi un slimības ne tikai izraisa personīgas ciešanas, bet arī rada augstas izmaksas uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā. Šīs jaunās pamatstratēģijas mērķis ir palīdzēt uzlabot gan darba kvalitāti, gan apmierinātību ar darbu, vienlaikus vairojot Eiropas uzņēmumu, it īpaši mazo uzņēmumu, konkurētspēju un ražīgumu un samazinot sociālā nodrošinājuma sistēmu izmaksas," sacīja Eiropas nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors.

Tādēļ EK piedāvā risināt šos uzdevumus, īstenojot vairākus pasākumus, kas izriet no septiņiem galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem - turpināt konsolidēt valstu stratēģijas drošības un veselības aizsardzības jomā, izmantojot, piemēram, politikas saskaņošanu un savstarpēju pieredzes apmaiņu; sniegt praktisku atbalstu maziem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, lai palīdzētu tiem labāk ievērot drošības un veselības aizsardzības noteikumus, kā arī uzlabot šo noteikumu izpildi dalībvalstīs, piemēram, vērtējot valstu darba inspekciju veiktspēju, un vajadzības gadījumā vienkāršot spēkā esošos tiesību aktus, lai novērstu nevajadzīgu administratīvo slogu, vienlaikus saglabājot augsta līmeņa aizsardzību attiecībā uz darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību.

Tāpat EK norādījusi, ka ir nepieciešams pievērsties Eiropas darbaspēka novecošanai un uzlabot ar darbu saistīto slimību profilaksi, lai novērstu pašreizējos un jaunos riskus, kas saistīti ar, piemēram, nanomateriāliem, zaļajām tehnoloģijām un biotehnoloģijām, kā arī uzsvērusi statistikas datu vākšanas uzlabošanu, lai gūtu labākus pierādījumus un izstrādātu uzraudzības instrumentus.

Pamatstratēģija arī nosaka instrumentus šo pasākumu īstenošanai - uzturot sociālo dialogu, informētības veicināšanu, ES tiesību aktu izpildes nodrošināšanu, sinerģiju ar citām politikas jomām un pieejamajiem ES fondiem, piemēram, ar Eiropas Sociālais fondu (ESF) un Eiropas Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI), ar kuriem atbalstīt drošības un veselības aizsardzības noteikumu īstenošanu.

Jaunā pamatstratēģija veidota, pamatojoties uz veiksmīgo ES stratēģiju veselības aizsardzībai un drošībai darbā 2007.-2012.gadam, kas īpaši palīdzēja ES par 27,9% samazināt nelaimes gadījumus darbavietā, kuru dēļ darba kavēšana pārsniedza trīs dienas. Šī stratēģija piedāvāja vienotu koordinācijas sistēmu un iezīmēja kopīgu virzienu.

Šobrīd 27 dalībvalstīm ir valsts mēroga darba drošības un veselības aizsardzības (DDVA) stratēģija, kas pielāgota attiecīgās valsts kopsakarībām un galvenajām prioritārajām jomām. 2007.-2012.gada DDVA stratēģijas novērtējuma rezultāti apliecināja, cik svarīga ir ES pamatstratēģija politiskajai rīcībai DDVA jomā, un uzsvēra nepieciešamību pārskatīt mērķus, prioritātes un darba metodes, lai pielāgotu ES politikas pamatstratēģiju mainīgajai darba videi, kā arī jauniem un potenciāliem riskiem.

Pamatstratēģija tiks pārskatīta 2016.gadā, lai novērtētu tās īstenošanu un ņemtu vērā 2015.gada beigās pieejamos rezultātus, kas tiks iegūti pēc pašreiz veicamā vispusīgā novērtējuma par ES tiesību aktiem profesionālās veselības aizsardzības un drošības jomā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!