Centrālās un Austrumeiropas izaugsmi galvenokārt negatīvi varētu ietekmēt "Grieķijas krīze, jo grieķu banku klātbūtne ir ļoti spēcīga Eiropas dienvidaustrumu daļā", norādīja ERAB izpētes vadītājs Žeromins Zetelmeiers.
Vēl viens riska faktors varētu būt arī "lēna un nevienmērīga atveseļošanās eirozonas ekonomikā", piebilda eksperts.
Viņš uzskata, ka tādējādi reģiona valstīm var nākties mazāk paļauties uz ārvalstu finansējumu un īstenot iekšzemes reformas.
Pagājušajā nedēļā ERAB paaugstināja Centrālās un Austrumeiropas reģiona ekonomiskās izaugsmes prognozi šim gadam līdz 3,3%, salīdzinot ar iepriekš lēsto 2,5% kāpumu.
Taču Zetelmeiers norādīja, ka no šim valstīm tiek saņemtas "divējādas ziņas".
"Kapitāls ne aizplūst, ne ieplūst," sacīja analītiķis.
Viņš arī brīdināja, ka bezdarba līmenis šajā reģionā varētu turpināt palielināties un sasniegt 6%-16%, neskatoties uz šo ekonomiku atgriešanās pie izaugsmes.
Izņēmums varētu būt Slovākija un Polija, kuru iekšzemes kopprodukts līdz 2011.gadam varētu pieaugt par attiecīgi 4% un 3,6%.
Tajā pat laikā Ukrainai, Rumānijai un Bulgārijai var nākties īstenot plašas fiskālās reformas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
