Foto: stock.xchng
Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji ceturtdienas vakarā samitā Briselē vienojās, ka Grieķija varēs saņemt starptautiskā aizdevuma kārtējo daļu 12 miljardu eiro (8,5 miljardu latu) vērtībā ar noteikumu, ka Grieķijas parlaments pieņems stingrus taupības pasākumus.

ES un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji ir panākuši vienošanos ar Grieķijas valdību par izdevumu samazināšanu un nodokļu palielināšanu 28 miljardu eiro (aptuveni 20 miljardu latu) vērtībā, kā arī valsts īpašumu privatizāciju 50 miljardu eiro (35 miljardu latu) vērtībā. Tagad nepieciešams, lai to atbalsta parlaments.

Galīgo lēmumu par to, vai Grieķija saņems šo starptautiskā aizdevuma daļu, pieņems eiro zonas finanšu ministri 3.jūlijā. Līdz tam Grieķijas parlamentam ir jāapstiprina taupības pasākumi, par kuriem pieņemta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Jūlijā Grieķijai ir jāveic ārējā parāda kārtējais maksājums, un, ja tā nesaņems šo starptautiskā aizdevuma daļu, tā šo maksājumu nespēs veikt. Grieķijas defoltam varētu būt būtiska negatīva ietekme ne tikai uz ES, bet arī globālo ekonomiku.

ES samita dalībnieki aicināja visas Grieķijas politiskās partijas atbalstīt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, uzsverot, ka "nacionālā vienotība ir priekšnoteikums panākumiem". Papandreu valdībai ir tikai piecu balsu vairākums parlamentā. Grieķijas arodbiedrības ir izsludinājušas divu dienu ģenerālstreiku otrdien un trešdien, kad parlamentā tiks diskutēts par jauniem taupības pasākumiem.

ES samitā Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu lūdza piešķirt Grieķijai jaunu aizdevumu papildu jau piešķirtajam 110 miljardu eiro (77 miljardu latu) ES un SVF aizdevumam. Paredzams, ka otrā aizdevuma apmērs būs aptuveni tikpat liels, un ka šo aizdevumu piešķirs eiro zonas valstis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!