Nikaragvas prezidenta pārstāve norāda, ka glābšanas dienests strādā, lai atrastu pārējos pazudušos kalnračus.
Kalnračus atbrīvoja piektdienas, 29. augusta, vēlā naktī.
Lielākā daļa izglābto cilvēki ir vecumā līdz 30 gadiem. Viņi bija noguruši, cieta no atūdeņošanās, dubļaini un netīri, norāda preses aģentūras AFP fotogrāfs.
Nogruvumā iesprostotos kalnračus sagaidīja ģimenes locekļi, kuri vēroja visu glābšanas operāciju, pēc tam cietušos aizveda uz slimnīcu. Izmisušie radinieki sākotnēji paši mēģinājuši atbrīvot raktuves ieeju, lai glābtu savus ģimenes locekļus.
Kalnrači strādāja nelegālā zelta raktuvē. Raktuves ieeja ceturtdien, 28. augustā, spēcīgu lietusgāžu izraisīta zemes nogruvuma dēļ iebruka.
Diviem darbiniekiem izdevās saviem spēkiem atbrīvoties no raktuves.
Līdz ar zelta cenu paaugstināšanos Nikaragvā ir uzplakušas nelegālās zelta raktuves.
Nikaragvas pilsētā Bonanza, kur notika nelaimes negadījums, neoficiālās zelta raktuves ir galvenā nodarbinātības joma. Amatpersonas min, ka Bonanzas nelegālajās raktuvēs varētu būt nodarbināti 6 000 cilvēki.
Pārdodot zeltu, vietējie iedzīvotāji var nopelnīt no 1 500 līdz 3 000 ASV dolārus mēnesī.
Kalnrači dodas arvien dziļāk raktuvēs meklēt zeltu, tāpēc tas kļūst arvien bīstamāk.
Līdzīgs negadījums norisinājās Čīlē pirms četriem gadiem, kad 33 kalnrači divus mēnešus pavadīja pazemē pēc raktuves iebrukuma.
Raktuves galvenā šahta pēc iegruvuma tika bloķēta, iesprostojot pazemē vienu cilvēku no Bolīvijas un 32 – no Čīles. Iegruvums notika 300 metru dziļumā, bet iesprostotie strādnieki atradās 700 metru dziļumā.
Šahtā bija patvēruma vieta ar aizsargtērpiem, skābekļa rezervēm un citu aprīkojumu, kas palīdzēja iesprostotajiem kalnračiem izdzīvot divus mēnešus pazemē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
