Kirgizstānas valdība nevēlas atcelt kriminālās apsūdzības pret naudas atmazgāšanā caur "Manas Bank" apsūdzēto Latvijas baņķieri Valēriju Belokoņu, par spīti uzņēmēja piedāvājumam panākt mierizlīgumu un nevirzīt lietu Starptautiskajā šķīrējtiesā. Belokoņs tiesā vēlas panākt, lai tiktu atlīdzināti zaudējumi, kas viņam radušies atņemtās bankas dēļ, vēstīts interneta vietnē "Eurasianet.org".
Pēc Kirgizstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva gāšanas asiņainajos nemieros valstī 2010. gadā "Manas Bank" ātri nokļuva jauno amatpersonu uzmanības lokā. Tika nomainīta bankas vadība, apsūdzot Belokoņu un prezidenta Bakijeva ģimeni naudas atmazgāšanā caur to.
Londonā pazīstamais filantrops Belokoņs šīs apsūdzības noliedz un pieprasījis atlīdzināt viņam radītos zaudējumus. Tiesas process varētu būt arī baņķiera mēģinājums saglabāts savu labo reputāciju Londonā, kur viņu ciena ne tikai kā futbola kluba īpašnieku, bet arī kā Prinča Čārlza Sabiedrības veidošanas fonda aizbildni, analizē portāls. Tomēr, lai arī uzņēmējam ir iespējas tiesvedībā uzvarēt, tiesas procesa laikā varētu nākt klajā dažādi pagātnes notikumi, kas iedragātu Belokoņa tēlu Eiropā.
Savukārt Belokoņa publiskais tēls Kirgizstānā ir negatīvs, pateicoties viņa sakariem ar gāztā prezidenta dēlu Maksimu Bakijevu, kurš ir apsūdzēts gan nelegālās finanšu darbībās sava labuma gūšanai, gan etnisko konfliktu izraisīšanā valstī.
Lai gan Belokoņs paziņojis par to, ka meklēs taisnību tiesā, sēdes vieta un laiks nav publiski zināmi. "Manas Bank" aizstāvības pārstāvji apliecina, ka ir gatavi mierizlīgumam. Avots vietnei "Eurasianet.org" norādījis, ka uzņēmējs ir gatavas pārtraukt prasību šķīrējtiesā apmaiņā pret krimināllietas apturēšanu.
Zaudējums šķīrējtiesā Biškekai varētu izmaksāt aptuveni 100 miljonus dolāru (56 miljoni latu), paredz Kirgizstānas mediji.
Tomēr, ja eksistē uzņēmēja piedāvājums izlīgt, atsaucot savu prasību šķīrējtiesā, bet Biškekai atceļot krimināllietu, diez vai to izvēlēsies Kirgizstānas valdība, kura vairāk gatava riskēt ar lielas naudas zaudēšanu, nekā pieņemt politiski neizdevīgus lēmumus, prognozē "Eurasianet".
No otras puses, no krimināllietas pret Belokoņu Kirgizstānai praktiskas jēgas nebūs, jo ir maz ticams, ka Lielbritānija izdotu uzņēmēju tiesāšanai Biškekā. "Britu tiesneši norāda, ka nevar nevienu izdot uz vietu, kur nevalda likums," vietnei "Eurasianet" norāda britu žurnālists Marks Holingsvorcs.
Pesimistisks par Kirgiztānas iespējām uzvarēt šķīrējtiesā ir arī Rozas Otunbajevas, kura bija pagaidu prezidente uzreiz pēc Bakijeva gāšanas, biroja vadītājs Edils Baisalovs. Tomēr Kirgizstānai ir morāls pienākums uzturēt lietu pret Latvijas baņķieri un viņa banku, "Eurasianet" norāda Baisalovs.
"Bakijevi bija šīs valsts īpašnieki un [Belokoņs] bija tuvs viņu partneris. Visas durvis viņam bija atvērtas," skaidro Baisalovs.
Atteikšanās no tiesvedības dotu iespēju iegūt papildus punktus Kirgizstānas opozīcijas politiķiem, tāpēc valdība labprāt ir stingra pret bijušā režīma biznesa partneriem, uzskata "Eurasianet".
Jau ziņots, ka Belokoņam piederošā "Manas Bank" bija viena no Kirgizstānas bankām, pār kuru kontroli 2010.gada pavasarī pārņēma pagaidu valdība. Plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka pagaidu valdība tā rīkojās, jo no bankas varētu būt aizplūduši gāztajam prezidentam Bakijevam pietuvinātu personu finanšu līdzekļi.
Masu nekārtības Kirgizstānā sākās 2010.gada 6.aprīlī pēc tam, kad pie Tautas kurultaja (kongresa) tika aizturēti faktiski visi opozīcijas līderi. Sadursmēs, kas ilga vairākas dienas, gāja bojā aptuveni 80 cilvēku, vairāk nekā tūkstotis guva ievainojumus. Opozīcija paziņoja par parlamenta atlaišanu un jaunas valdības izveidošanu Rozas Otunbajevas vadībā.
13.aprīlī jaunā vara pieņēma dekrētu, ar kuru prezidentam Kurmanbekam Bakijevam tiek atņemta imunitāte. Opozīcija izvirzīja prezidentam ultimātu: viņš vai nu ierodas Biškekā, vai arī tiks apcietināts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
