Šī sadursme Ļvovā, kur ukraiņu nacionālismam ir vislielākais atbalsts, atspoguļo iedzīvotāju pretrunīgo izpratni par Otrā pasaules kara sekām Ukrainā.
Ukrainas austrumdaļā, kur pārsvarā valda prokrievisks noskaņojums, Sarkanā armija tiek uzskatīta par Austrumeiropas glābēju, un Uzvaras diena tur tiek svinēta tāpat kā Krievijā.
Savukārt Rietumukrainā, kam ir vēsturiska saikne ar Poliju, iedzīvotāju attieksme pret padomju režīmu dažkārt bijusi vēl noraidošāka nekā pret nacistisko Vāciju, un atsevišķi rietumukraiņi tāpēc kara laikā sadarbojušies ar vāciešiem, lai novērstu padomju okupācijas draudus.
Pirmās ielu sadursmes pirmdien izcēlās, kad prokrieviski noskaņotie demonstranti mēģināja Sarkanajai armijai veltīta memoriāla pakājē novietot 30 metrus garu plakātu.
Vairāki desmiti nacionālistiski noskaņotu ukraiņu mēģināja izlauzties cauri miliču ķēdei un saplēst plakātu, kā arī uzbrukt autobusam, kurā atradās krievu nacionālisti.
Sadursmē vairāki cilvēki tika ievainoti un viens Rietumukrainas nacionālistiskās kustības "Brīvība" aktīvists tika nogādāts slimnīcā, teica AFP korespondents.
Citi "Brīvības" aktīvisti apgānīja vainagu, ko pie Otrā pasaules kara memoriāla bija nolikušas Krievijas amatpersonas. Šo rīcību asi nosodīja Krievijas ģenerālkonsulāts Ļvovā.
"Krievija un visa pārējā civilizētā pasaule piemin Uzvaras dienu, bet te cilvēki danco uz kapiem," atsaucoties uz ģenerālkonsula Oļega Astahova teikto, vēstīja Krievijas ziņu aģentūras. "Tas ir apvainojums cilvēkiem, kas šeit apbedīti un kas atdevuši savas dzīvības," viņš uzsvēra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
