ASV prezidents Baraks Obama sestdien paziņoja, ka gaidīs Kongresa atļauju pirms uzsāks militāro iejaukšanos Sīrijā, lai sodītu režīmu par ķīmisko ieroču pielietošanu, vēsta ārvalstu mediji.
"Aizvadītajās dienās no vairākiem Kongresa pārstāvjiem esam dzirdējuši, ka viņi vēlas, lai tiktu sadzirdēts viņu viedoklis. Es pilnībā piekrītu," Ziemeļamerikas medijos citēts Obama. "Mēs nevaram izlikties, ka Damaskā nekas nav noticis."
ASV prezidents arī norādīja, ka militārā iejaukšanās Sīrijā var notikt vai nu rīt, vai nākamās nedēļas laikā, vai pat gaidāmā mēneša laikā.
Saskaņā ar opozīcijas aktīvistu ziņām 21. augustā noticis ķīmisko ieroču uzbrukums Damaskas piepilsētām, kurā gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku.
Sīrijai esot lielākā ķīmisko ieroču programma Tuvajos Austrumos un ASV zina, ka Sīrijas valdība šogad vairākkārt ir izmantojusi ķīmiskos ieročus, viņš norādīja. ASV arī zina, ka pēdējos ķīmiskajos uzbrukumos ir nogalināti 1429 cilvēki, arī 426 bērni.
Sīrijas valdība pilnībā noliedz visas apsūdzības ķīmisko ieroču izmantošanā un vainu noveļ uz nemierniekie.
ASV un Lielbritānija piedraudēja režīmam ar "nopietnu atbildi" un mediji vēstīja, ka militārs trieciens gaidāms tuvākajās dienās. ASV pauda pārliecību, ka par ķīmisko uzbrukumu ir vainojami tieši režīma spēki, kuri to kategoriski noliedz, apgalvojot, ka tas ir nemiernieku roku darbs.
Vašingtona norādīja, ka uzbrukums varētu notikt bez ANO Drošības padomes mandāta, kuru nav iespējam panākt Ķīnas un Damaskas sabiedrotās Krievijas nostājas dēļ.
Iespējamie triecieni pret Sīrijas valdības spēkiem būšot ierobežoti un to mērķis nebūšot mainīt spēku līdzsvaru starp Asada režīmu un nemierniekiem, norādīja ASV prezidents Baraks Obama.
Mediji vēstīja, ka uzbrukums būs simbolisks un vērsts pret armijas izlūkdienesta objektiem un simboliskiem mērķiem, bet ne ķīmisko ieroču noliktavām, lai neradītu bīstamību un risku, ka ieroči var nokļūt nemiernieku rokās.
Rietumvalstis no kuģiem un zemūdenēm, kas neatrodas Sīrijas teritoriālajos ūdeņo, kā arī lidmašīnām varētu izšaut pa noteiktajiem mērķiem spārnotās raķetes, paredzēja eksperti.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
