Šāds viedoklis pausts Lielbritānijas Vides aizsardzības ministrijas paziņojumā, kas tiks izklāstīts klimata pārmaiņu samitā Kopenhāgenā.
Britu vides aizsardzības ministrs Hilarijs Bens norāda, ka oksidēšanās ir "spēcīgs stimuls", lai samazinātu ogļskābās gāzes izmešus.
Okeāna ķīmiskais sastāvs mainās, kad ūdens uzņem no gaisa lieku ogļskābo gāzi. Daži zinātnieki uzskata, ka šī procesa sekām ir tikpat būtiska nozīme kā klimata pārmaiņām.
Bens vērš uzmanību, ka, neskatoties uz šo nozīmi, okeāna oksidēšanai netiek pievērsts tikpat daudz uzmanības kā citām ekoloģiskām problēmām.
"Tā ietekmē jūras organismus, koraļļus, kas savukārt var ietekmēt zivju daudzumu jūrā. Tikmēr zivis ir galvenais olbaltumvielu avots miljardam cilvēku visā pasaulē," norāda Bens.
Pašlaik CO2 daudzums gaisā ir par aptuveni 30% lielāks nekā pirms industriālās revolūcijas.
Tā kā ūdens uzņem daļu ogļskābās gāzes, tā skābuma pakāpē pieaugusi par aptuveni 0,1pH. Līdz gadsimta beigām sagaidāmas izmaiņas vēl par 0,3-0,4pH.
2007. gadā pētnieki konstatējuši, ka koraļļu augšanas temps Lielajā Barjeru rifā kopš 1990. gada samazinājies par 14%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
