Foto: EPA/LETA
Haiti prezidenta vēlēšanās ir uzvarējis karnevālu dziedātājs Mišels Martelī, pirmdienas vakarā paziņoja vēlēšanu komisija, publicējot vēlēšanu otrās kārtas provizoriskos rezultātus.

Prezidenta vēlēšanu otrā kārta notika 20.martā, un tajā kandidēja 50 gadus vecais Martelī un 70 gadus vecā bijusī pirmā lēdija Mirlanda Manigā. Martelī ieguvis 67,57 procentus balsu, bet Manigā - 31,74 procentus.

Šie rezultāti vēl nav galīgie, jo tos ir iespējams apstrīdēt tiesā līdz 16.aprīlim.
Martelī stāšanās prezidenta amatā paredzēta 14.maijā pēc pašreizēja prezidenta Renē Prevāla atkāpšanās. Prevālam konstitūcija neļāva kandidēt uz trešo piecu gadu amata termiņu.

Martelī ir solījis risināt Haiti pārvaldes problēmas un mazināt valsts atkarību no nevalstisko organizāciju ziedojumiem, kā arī izrādījis vēlmi atjaunot armijas lomu, kas kopš 1995.gada ir mazinājusies.
Haiti prezidenta vēlēšanu otrā kārta bija paredzēta 16.janvārī, bet tika atlikta, jo vēlēšanu pirmajā kārtā 28.novembrī tika pieļauti daudzi pārkāpumi.

Decembra sākumā tika paziņots, ka prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā 28.novembrī bijusī pirmā lēdija Mirlanda Manigā ieguvusi 31 procentu balsu, bet valdības atbalstītais kandidāts Žids Selestēns - 22 procentus, un viņi sacentīsies vēlēšanu otrajā kārtā 16.janvārī. Pret paziņotajiem pirmās kārtas rezultātiem iebilda Martelī, kurš saskaņā ar tiem ieguvis 21 procentu balsu, atpaliekot no Selestēna par 6,8 tūkstošiem balsu. Martelī paziņoja, ka balsis saskaitītas nepareizi un otrajā kārtā jākandidē Manigā un viņam, bet ne Selestēnam.

Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas valsts galvaspilsētā Portoprensā sākās Martelī piekritēju protesti, kas drīz izplatījās uz citām pilsētām un kuros gāja bojā pieci cilvēki. Protestētāji aizdedzināja vairākas ēkas, tai skaitā valdošās partijas "Inite" ("Vienotība") biroju, kuru viņi apsūdzēja rezultātu viltošanā par
labu Selestēnam.

Lai atrisinātu krīzi, "Inite" atsauca Selestēna kandidatūru, lai gan neatzina, ka Martelī pirmajā kārtā ieguvis vairāk balsu nekā Selestēns.

12 no 19 prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas kandidātiem apgalvoja, ka notikusi rezultātu viltošana, lai nodrošinātu Selestēna kandidēšanu otrajā kārtā.

Haiti janvārī negaidīti atgriezās bijušais diktators Žans Klods Divaljē, kurš 1986.gadā tika gāzts un pēc tam bija dzīvojis trimdā. Savukārt 17.martā Haiti no Dienvidāfrikas trimdas atgriezās eksprezidents Žans Bertrāns Aristīds.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!