Pēc 80,17% biļetenu saskaitīšanas Ukrainā svētdien aizvadītajās parlamenta vēlēšanās vadībā atrodas premjerministra Arsēnija Jaceņuka pārstāvētā Tautas fronte ar 21,94% balsu, kurai seko prezidenta Petro Porošenko vadībā izveidotā partija ar 21,6% balsu.

Trešajā vietā ar 11,06% balsu ierindojusies jaunizveidotā partija "Samopomič" ("Pašpalīdzība"), kuru vada Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs.

Par Opozīcijas bloku, kurā apvienojušies oligarhi un politiķi, kas savulaik atbalstīja gāzto prezidentu Viktoru Janukoviču un kas faktiski ir vienīgā prokrieviskā partija, kurai izdevies iekļūt parlamentā, balsojuši 9,53% ukraiņu, atstājot to ceturtajā vietā.

Vēl 7,42% ukraiņu balsojuši par populistiskā nacionālista Oļeha Ļaško Radikālo partiju, bet ekspremjeres Jūlijas Timošenko nacionālistiskā partija "Batkivščina" ("Tēvzeme") ieguvusi 5,68% balsu.

Tikmēr pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru, kas noteikta iekļūšanai parlamentā. Tuvu šīs robežas pārvarēšanai pagaidām ir Oļeha Tjagniboga vadītā nacionālistiskā partija "Svoboda" ("Brīvība") ar 4,71% balsu.

Vēlēšanās kopumā piedalījās 29 partijas.

Ņemot vērā vēlēšanu rezultātus, sagaidāms, ka kādreizējais saldumu ražošanas magnāts Porošenko turpinās ciešo sadarbību ar Jaceņuku, kurš, iespējams, saglabās līdzšinējo premjera amatu.

Lai gan attiecībās ar Krieviju Jaceņuks tiek uzskatīts par "vanagu", Rietumiem viņš patīk, jo līdzšinējais premjers izrādījis stingru apņēmību īstenot no Kijevas sagaidītās radikālās reformas.

Porošenko jau paziņojis, ka viņa partijas galvenais partneris būs Tautas fronte.

Sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti tomēr pagaidām sniedz tikai aptuvenu priekšstatu par reālo spēku sadalījumu Augstākajā radā, jo tie attiecas tikai uz tām 225 deputātu vietām, kuras tiek sadalītas, pamatojoties uz proporcionālo vēlēšanu sistēmu.

Atlikušās no 450 deputātu vietām tiek izcīnītas vienmandāta vēlēšanu apgabalos, un to sadalījums kļūs zināms tikai pēc dažām dienām.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem vēlētāju aktivitāte sasniegusi 52,42%.

Taču zemais balsotāju skaits daļēji skaidrojams ar karadarbību valsts austrumos, kur joprojām pilnībā nav rimušas cīņas starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajām teroristu bandām.

Vislielākā vēlētāju aktivitāte fiksēta Ļvivas apgabalā, kur nobalsojuši 70% vēlētāju.

Salīdzinoši augsta vēlētāju aktivitāte bijusi arī citos rietumu apgabalos. Piemēram, Ternopiļas apgabalā nobalsojuši 68,28% vēlētāju, Volīnijas apgabalā - 64,85% vēlētāju, bet Ivanofrankivskas apgabalā - 63,73%.

Salīdzinoši liels skaits vēlētāju devušies pie vēlēšanu urnām arī valsts vidienē un ziemeļos, bet viszemākā vēlētāju aktivitāte bijusi nemierīgajos Ukrainas dienvidaustrumos.

Luhanskas apgabalā nobalsojuši tikai 32,67% vēlētāju, bet Doņeckas apgabalā - 32,4%.

Ukrainas galvaspilsētā Kijevā vēlētāju aktivitāte sasniegusi 55,86%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!