Ukrainas parlaments ar pārliecinošu balsu pārsvaru piektdien pieņēma likumu, kas paredz atjaunot atsevišķus 2004. gada konstitūcijas uzstādījumus, vēsta aģentūra UNIAN.
Par likumu, kas nozīmē prezidenta pilnvaru samazināšanu, nobalsojuši 386 no 397 deputātiem, kas bija reģistrējušies sēdei.
Vēstīts, ka intensīvi tiek meklēts risinājums Ukrainā notiekošajiem nemieriem. Prezidents Viktors Janukovičs un opozīcijas līderi piektdien parakstījuši vienošanos par politiskās krīzes atrisināšanu, kas valstī turpinās kopš pagājušā gada novembra.
Pirms tam Janukovičs paziņoja, ka izsludinās pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas un ierosinās atgriešanos pie 2004. gada konstitūcijas.
Tiek ziņots, ka vienošanās paredz 48 stundu laikā pāriet uz 2004. gada konstitūciju, kas ierobežo prezidenta varu un jaunas valdības izveidi 10 dienu laikā. Dokuments paredz nesenās vardarbības izmeklēšanu un to, ka varasiestādes neieviesīs ārkārtas stāvokli. Tāpat tā paredz, ka spēku nedrīkst pielietot opozīcija, ziņo raidsabiedrība BBC.
Daļa aktīvistu jau iebilda pret vienošanos. "Mēs pieprasām viņa nekavējošu atkāpšanos, nevis vēlēšanas decembrī," laikrakstam "Ukrainskaja Pravda" norāda ievērojamas opozīcijas aktīvists Igors Lucenko.
Tikmēr citi avoti ziņo, ka Maidana padome vienošanās parakstīšanai ir piekritusi. Polijas Ārlietu ministrijas pārstāvis ziņo, ka Maidana padome ir nobalsojusi par atbalstu opozīcijas un prezidenta vienošanās parakstīšanai, vēsta aģentūra "Reuters".
To apstiprina arī partijas "Svoboda" līderis Oļegs Tjagņiboks, kurš precizē, ka protestētāji izvirzījuši prasību, ka jaunajā valdībā nedrīkst būt pašreizējais Iekšlietu ministrs Vitālijs Zaharčenko, kā arī ir pieprasījuši ģenerālprokurora Viktora Pšonki atkāpšanos.
Jau vēstīts, ka kopš 18. februāra Kijevā notiek asiņainākās sadursmes vairākus mēnešus ilgstošo pret valdību vērsto protestu laikā. Līdz piektdienai sadursmēs ar drošībniekiem pilsētas centrā gājuši bojā vismaz 77 cilvēki.
Opozīcijas avoti ziņo par vēl lielāku bojāgājušo skaitu, apsūdzot milicijas snaiperus neapbruņotu protestētāju nošaušanā. Simtiem cilvēku ir cietuši un ārstējas slimnīcās. Sašauti ir arī miliči, ziņo Iekšlietu ministrija.
Sadursmes sākās, kad milicija 18. februārī bloķēja tūkstošiem demonstrantu ceļu uz parlamenta ēku, kur opozīcija centās panākt, lai tiktu atjaunota 2004. gada konstitūcija, kas samazinātu prezidenta Viktora Janukoviča pilnvaras.
Drošības spēki pēc tam daļēji ieņēma un ielenca protesta kustības galveno centru - Neatkarības laukumu jeb Maidanu. Pilsētas centrs pārvērtās kaujas laukā. Opozīcijas līderu un valdības pārstāvju trešdien vakarā panāktais pamiers nedeva rezultātus un ceturtdien no rīta radikāli noskaņoti protestētāji sāka pretuzbrukumu milicijai, atgūstot visu Neatkarības laukumu.
Pret valdību vērsti protesti Ukrainā notiek kopš novembra beigām, kad prezidents Viktors Janukovičs Viļņā notikušajā Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samitā neparakstīja sadarbības līgumu ar ES. Sākumā demonstranti pulcējās Kijevas Neatkarības laukumā, bet vēlāk nemieri pārņēma arī reģionus.
Pret valdību vērstais noskaņojums un protesti pastiprinājās, kad varas iestādes centās Kijevas centrā sapulcējušos cilvēkus izdzenāt ar spēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
