"Atvainojos visiem, kas man uzticējās un visiem, kurus neviļus pievīlu. No visas sirds apliecinu dziļu cieņu tiem daudziem simtiem pašaizliedzīgajiem darba veicējiem, kas vēl līdz pat šai dienai turpina palīdzēt cietušajiem un sērojošajiem," teikts viņas paziņojumā medijiem.
"Šī traģēdija vēl ilgi atbalsosies Latvijas sabiedrībā. Mana pārliecība nav mainījusies - uzskatu, ka komisija, kas sistēmiski izvērtēs 2013.gada 21. novembra Zolitūdes traģēdijas cēloņus un sekas bija, ir un būs vajadzīga. Mana pieredze "Statoil" ar cilvēktiesību nostiprināšanu biznesa procesos, korupcijas apkarošanu un mazumtirdzniecību stiprina manu pārliecību, ka traģēdijas cēloņi ir plaši un dziļi jāanalizē. Kā līdz šim, esmu gatava arī turpmāk komisijas izveidošanu atbalstīt, bet uz jauniem pamatiem un pareizā secībā," turpina Rubesa.
Viņa uzsver, ka pēdējo desmit dienu laikā ir vairākkārt centusies pārliecināt iesaistītos, ka mūsu uzsāktais process nenotiek pareizā secībā.
"Pēc manas pieredzes projektus īsteno vispirms izveidojot darāmo darbu definīciju, kam seko izpildes laika aprēķināšana, nepieciešamo kompetenču izvērtēšana, risku definīcija un to vadības programmas izstrāde un tikai pēc tam var aplēst nepieciešamos finanšu resursus. Atalgojums ir pats pēdējais, nevis pirmais jautājums, par ko jārunā. Savā praksē esmu daudzos
šādos procesos piedalījusies un arī tos vadījusi. Mana kļūda šoreiz bija tā, ka nepietiekoši stingri pieturējos pie savas izpratnes par labas pārvaldības principiem, un administratīvā loģika guva pārsvaru. Es to patiesi nožēloju," saka uzņēmēja.
"Zolitūdes traģēdija ir radījusi šaubas par to, vai mēs dzīvojam drošā valstī. Latvijas iedzīvotāji ir pelnījuši publisku, profesionālu komisiju, kas var atrast risinājumus sistēmiskajiiem trūkumiem, kas noveduši pie Zolitūdes traģēdijas," viņa turpina.
Rubesa ir pārliecināta, ka publiskās izmeklēšanas komisijas izveidošana ir pelnījusi jaunu sākumu jaunā kvalitātē - ar procesu, kas ir pārdomāts, izstrādāts, juridiski noenkurots, nodrošināts ar atbilstošajiem kompetencēm un resursiem. Ar labu komandu tas prasīs vismaz četras nedēļas intensīva darba. Komisijai ir jāizstrādā nolikums, jādefinē un juridiski jānodrošina izmeklēšanas tiesības, jāizvērtē tās sastāvs un pārvaldības principi.
Jau ziņots, ka bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš, kurš pagājušajā nedēļā tika apstiprināts par 21. novembra Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanai izveidotās sabiedriskās komisijas vadītāju, 17. decembrī nolēmis aiziet no darba komisijā.
"Delfi" jau vēstīja, ka pēc "Delnas" ierosinājuma tapušās komisijas sastāvu valdība apstiprināja tikai pirms nedēļas, taču jau šīs nedēļas sākumā skandālu izraisīja atklātībā nonākusī komisijas darba izmaksu tāme, no kuras izrietēja, ka komisijas darbs nodokļu maksātājiem izmaksās vairāk nekā 150 000 latu.
Atbilstoši tāmei, komisijas locekļiem par darbu Zolitūdes traģēdijas iemeslu pētīšanā pienāktos aptuveni 800 latu liels atalgojums katru mēnesi. Turklāt, kā 16. decembrī publiski atzina demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis (V), par savu darbu komisijas locekļi sākotnēji vēlējušies saņemt aptuveni 1000 latus lielu mēnešalgu "uz rokas".
Pēc tam kļuva zināms, ka Kažociņa parakstītā vēstulē labdarības organizācijai "ziedot.lv" izteikti pārmetumi par neefektīvu darbu, organizējot atbalstu Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un bojāgājušo cilvēku ģimenēm.
Ņemot vērā ažiotāžu, valdība otrdien atlika lemšanu par līdzekļu piešķiršanu komisijai. Izmaksu tāmi plānots pārstrādāt līdz nākamā gada 7. janvārim, kad valdībā plānots lemt par līdzekļu piešķiršanu komisijas darba nodrošināšanai.
Atbilstoši valdībā lemtajam, komisijā bija jāstrādā Kažociņam, Voikai, kā arī uzņēmējai Baibai Rubesai un pensionētajai Rīgas apgabaltiesas tiesnesei Inārai Šteinertei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
