Sākotnēji likumu apstrīdējusi kāda vidusskolniece, kas 2003. gadā darbojās kā praktikante Ilinoisas Universitātē, vēlāk gūstot starptautisku atzinību pētniecībā. Džiliana Klarka atklāja, ka ēdiens, nokrītot zemē, ar mikrobiem saskaras nekavējoties un tie nonāk tā sastāvā uzreiz. Tāpat meitene novēroja vēl kādu neparastu tendenci – zemē nokritušu ēdienu krietni biežāk apēd sievietes, nevis vīrieši.
2007. gadā Dienvidkarolīnas Universitātes pētnieki Džilianas atklājumu papildināja ar jaunu informāciju, noskaidrojot, vai uz zemes pavadītais laiks vairo arī ēdienā nokļuvušos mikrobus, kā arī, cik liela ir grīdas seguma materiāla nozīme mikrobu uzņemšanas procesā.
Pētījumā tika atklāts, ka koka, linoleja un paklāja seguma grīdas salmonellas baktērijām ļauj saglabāties pat četras nedēļas, un ēdiens, kas nokritis uz grīdas tādējādi uzņemt tūkstošiem mikrobu. Savukārt, atrodoties uz zemes ilgāk, piemēram, minūti, ēdienā nokļuvušo mikrobu skaits palielinās desmitkārtīgi.
Vēl kādu interesantu pētījumu ir veicis kāds Arizonas Universitātes mikrobiologs Čārlzs Gerbs, atklājot, ka 93 procenti no baktērijām, kas atrodas uz cilvēka apaviem, satur fekālijās esošos mikrobus. Tas skaidrots ar cilvēka pārvietošanos, apmeklējot visdažādākās vietas, to skaitā publiskās labierīcības.
Mikrobiologs arī uzsvēris, ka, staigājot ar ielas apaviem mājās, mikrobi nokļūst uz grīdas un citām virsmām, tādējādi zemē nokrituša ēdiena apēšanu liekot vērtēt vēl kritiskāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
