Foto: Publicitātes attēls
Tuvojoties 2016. gada Vasaras Olimpiskajām spēlēm Riodeženeiro, “Cramo Latvia” sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komiteju vēlas godināt Latvijas trenerus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu Latvijā zināmu sportistu sasniegumu kaldināšanā – iedvesmojuši, atbalstījuši, devuši padomus, vienmēr bijuši līdzās. Šoreiz sarunājamies ar vieglatlētikas treneri Māri Grīvu.

Māri Grīvu sarunai noķeram starp divām lielām treniņnometnēm. Tikai no rīta ar audzēkņiem atgriezies no nometnes Āfrikā, jau pēc dažām dienām viņš atkal mēros ceļu ārpus Latvijas robežām. Gaidāmā sezona izskatās spraiga. Pirmās sacensības notiks jau 31. maijā, Rīgā, uz kurām treneris liek lielas cerības.

Grīva pats savulaik guvis ievērojamus panākumus sportā, izcīnot medaļas Latvijas čempionātos, tādēļ gluži likumsakarīgi – par savu dzīves profesiju izvēlējies vieglatlētikas trenera darbu. Māris Grīva ir gan olimpiskā čempiona šķēpa mešanā Daiņa Kūla treneris, gan kādreizējā Latvijas rekordista Ērika Raga treneris, bet šobrīd trenē tikai savus bērnus – Laumu, Māru un Gundegu Grīvas. Viņš vēlas redzēt, kā bērni gūst augstākos sniegumus. Kas zina, varbūt tieši šīs vasaras sacensības būs lielo panākumu gūšanas laiks? Turēsim par visiem Grīvas audzēkņiem īkšķus.

"Skolas gados mani interesēja gan sports, gan bioloģija, gan vēsture. Toreiz vēl kā bērns, gribēju, lai vēsturē ieliek pieci ar krustiņu, jo visu no galvas biju iemācījies, bet neielika. Savukārt fizkultūras stundās man bija labākās atzīmes. Iestājos Fizkultūras institūtā, pēc tam dienēju armijā, pēc armijas uz trīs ar pus gadiem paliku mācīties Tibilisī Fizkultūras institūtā. Kad atgriezos mājās, sāku strādāt Ventspilī un tā tur vēl arvien esmu palicis," par savas karjeras pirmsākumiem stāsta Grīva. Viņam pašam vienmēr licies, ja kādu dienu pieliks punktu sportam, tad nu gan viss, - tik biedējošas sajūtas trenerim vienmēr asociējas ar trenera karjeras beigām. Strādāt par treneri un sportot, tas nozīmē – būt vienmēr kustībā, dzīvot interesanti un visu laiku uzzināt ko jaunu. "Katram jau savā profesijā ir mazlietiņ jāiemīlas. Mani aizrauj, ka vēl arvien katru gadu savā darbā uzzinu ko jaunu, kad redzu, kā ar audzēkņiem izdodas pārspēt pretiniekus, kad varam strādāt kopā tik interesantā komandā," par trenera darba plusiem ar aizrautību stāsta Grīva.

Trenera darbs viņam vienmēr bijis ļoti spraigs. Neskaitāmus gadus dzīvojis šādā ikdienas ritmā: septiņos no rīta pirmais treniņš, no astoņiem rītā līdz pēcpusdienai – darbs skolā (Grīva bija arī fizkultūras skolotājs, kurš pats aktīvi kopā ar saviem skolēniem iesaistījās stundas norisēs), vakarā – vakara treniņi. Tā dienu pēc dienas, gadu pēc gada. "Mēs ventspilnieki jau esam tādi spītīgi un stūrgalvīgi. Cenšamies, cik labi varam. Man visu laiku bija enerģija. Pa vidu šim intensīvajam dzīves ritmam arī pats paspēju dažas reizes uzvarēt Latvijas čempionātā šķēpmešanā. Tolaik tikai strādāju un brīvajā laikā lasīju grāmatas," atminas Grīva. Pašlaik viņš dzīves tempu nedaudz palēninājis. Viņš trenē tikai savas meitas. Meitas ar piespiešanu gan nav spiedis trenēties. Kopš mazotnes jaunās dāmas bijušas ļoti aktīvas, daudz sportojušas, tādēļ pašas izvēlējušās iet sportistu ceļu. "Esam tikko atgriezušies no treniņnometnes. Tur gadījās visādas neveiksmes – traumiņas sarautu muskuļu un cīpslu izskatā, bet tāpat esam apņēmības pilni sacensībām. Redzēsim, kā ies šajā gadā. Protams, ka sportā ir tāpat kā dzīvē – gadās gan baltās, gan melnās strīpas. Bet trenerim visu laiku jābūt kā ārstam – kā vidutājam. Viņš nevar visu laiku teikt, ka ir tikai labi, jāsaka arī, kas jāuzlabo un nedaudz jāpamaina," stāsta Grīva.

Savulaik treneris olimpiskajiem panākumiem sagatavojies arī šķēpmetēju Daini Kūlu. Atceroties darbu ar viņu, Grīva atminas kādu interesantu situāciju. Tā notikusi kādus divus, trīs gadus pirms liktenīgās olimpiādes. Grīva vedis savu audzēkni uz sacensībām Rīgā. Treniņos Dainis Kūls varējis aizmest šķēpu pat 60 metru attālumā, tādēļ līdzīgu sniegumu vajadzēja gūt arī sacensībās. Bet nekā nebija. Jaunais šķēpmetējs nonācis dīvainā situācijā – nāk pretī spics rīdzinieks, krūtis izgriezis un vēl kaut ko lielīgi uzkliedz. "Gribi negribi, bet mēs ventspilnieki tomēr esam bailīgi un nedaudz provinciāli. Dainis tajās sacensībās aizmeta tikai 52 vai 53 metrus, kaut varēja 60. Toreiz pēc sacensībām gājām ar Daini cauri Rīgai, runājāmies, es teicu, ka jābūt drošākam. Pēc dažām nedēļām citās sacensībās Dainis šo lielo vīrieti uzvarēja. Un ziniet, kurš bija šis pretinieks? Dziedātājs Ingus Pētersons, kurš tolaik nodarbojās ar šķēpmešanu," stāsta Grīva. Viņš ir pārliecināts, ka drošības sajūta un iekšējā pārliecība par sevi ir katra sportista panākuma atslēga – ir jābūt sektora saimniekam un tad daudz ko var sasniegt.

Cik daudz audzēkņu Grīvam bijis šo gadu laikā? To viņš nekad nav skaitījis un jāsaka, ka to būtu ļoti grūti saskaitīt. Bet tiesa kas tiesa – audzēkņi treneri atceras un vērtē augstu. "Pirms dažiem gadiem mani audzēkņi nolēma uztaisīt tādu kā atmiņu vakaru. Man par lielu pārsteigumu, šo faktu bija lieliski slēpuši. Sieva manā jubilejā saka – aizbrauksim paēst vakariņas stadiona kafejnīcā. Diez ko jau negribēju, bet, ja sieva lūdz, ko tur pretošos. Absolūti neko nenojautu. Piebraucām pie kafejnīcas, skatos, tur ļoti daudz mašīnu. Saku sievai, ka laikam jābrauc kaut kur citur, jo laikam te notiek kāds pasākums. Bet sieva tik saka, lai ejam, ka būs jau labi. Kad iegājām kafejnīcā, sāku skatīties, ka visi cilvēki man pazīstami. Tikai tad sapratu, ka pasākums ir man par godu organizēts. Toreiz bija sanākuši ap 70 maniem audzēkņiem," atceras Grīva. Viņš ir laimīgs, ka izvēlējies trenera profesiju, jo sports dzīvē sniedzis daudz – gan zināšanas, gan interesantu pieredzi un pat sievu, jo ar viņu iepazinies tieši pateicoties sportam.

Par projektu "Panākumu meistari"
Projekta "Panākumu meistari" laikā sporta līdzjutēji varēs ne tikai izlasīt 10 stāstus par izciliem Latvijas sporta treneriem, bet arī iesaistīties iedvesmojošākā stāsta noteikšanā. Tieši lasītāji būs tie, kas balsojot noteiks, kurš treneris iegūs godalgu "Panākumu meistars", kā arī būvtehnikas nomas uzņēmuma "Cramo Latvia" sarūpēto naudas balvu - 1000 eiro. Balsot par iedvesmojošāko stāstu lasītāji varēs portālā Delfi.lv no 12. līdz 22. maijam. Vairāk par projektu šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!