Brīvdienas Grieķijas salās: kā paradīze un Mīnotaura labirints vienlaikus

Brīvdienas Grieķijas salās: kā paradīze un Mīnotaura labirints vienlaikus
Foto: Mārcis Kalniņš

Apmeklēt Grieķiju ir līdzīgi kā risināt vēstures tēmai veltītu krustvārdu mīklu, lūkojot neapmaldīties dažādajos vēstures periodos, pilsētvalstīs, personāžos un terminos.

Ja ir vismaz viena brīva diena iesaku apmeklēt arī vienu vai pat vairākas salas dažu stundu braucienā no Atēnām. Tā rīkojos arī es un ar prāmi, jeb tādu kā ūdens autobusu ar nodriskātiem krēsliem daudzās rindās, devos uz salām.

Brīvdienas Grieķijas salās: kā paradīze un Mīnotaura labirints vienlaikus
Foto: Mārcis Kalniņš

Uzreiz pēc iziešanas no Pirejas ostas prāmis sāka neganti šūpoties un krakšķēt, stjuarte aicināja bez vajadzības nestaigāt un īpaši pieskatīt bērnus, vienlaicīgi, ar grūtībām streipuļojot, viņa dalīja vemjamos maisiņus. Par laimi gandrīz uzreiz iemigu un pamodos jau pēc vairākām stundām Hidras ostā.

Nekad mani nav interesējusi zemūdens pasaule, bet šeit, Grieķijā, pirmo reizi izjutu vajadzību iegadāties snorkelēšanas masku un elpošanas trubiņu; ja būtu pieejamas pleznas, nopirktu arī tās. Ar šo peldlīdzekļu palīdzību izpētīju neskaitāmas pludmales un klintīs izcirstas peldvietas, zem ūdens skatot mazas, lielas, krāsainas, strīpainas, butveidīgas, bailīgas vai vienaldzīgi garlaikotas zivis. Pabiju arī divās tikai no jūras pieejamās alās un vairākos laivotājiem draudīgus klinšu masīvos. Bez tradicionāli "ēdienkartē" - zivju sadaļā - uzskaitītā, ūdenī ir arī pa kādai riepai, krēslam, pudelei, nogrimušai laivai. Savukārt vienā līcīti, kur bija noenkurots daudz jahtu, bija arī kāds ducis norautu enkuru. Kā vēlāk stāstīja zinātājs, Egejas jūra izceļas ar savu klinšaino grunti, un neviens vien jūrnieks nevēloties nirt pēc enkura, atstāj to Poseidonam.

Brīvdienas Grieķijas salās: kā paradīze un Mīnotaura labirints vienlaikus
Foto: Mārcis Kalniņš

Maijā sezona salās vēl nav sākusies, ūdens un gaisa temperatūra gan liek domāt par vasaru, nu vismaz to, ko pazīstu kā vasaru. Nemaz negribu iztēloties, kas te notiek augustā, kad temperatūra ir virs 30C un visur redzami pēc jūras izslāpuši atpūtnieki. Pavasarī salās ir daudz francūžu, pa kādam britam, zviedram un krievam, bet pludmales joprojām ir gandrīz tukšas.

Brīvdienas Grieķijas salās: kā paradīze un Mīnotaura labirints vienlaikus
Foto: Mārcis Kalniņš

Jūras šalkas un siltais vējš salās veido manu dienas ritmu. Trešajā ceļojuma dienā pamazām zūd laika izjūta, pēc saņemto e-pastu daudzuma konstatēju, ka šodien ir pirmdiena – tātad darba diena. Galu galā, kāda nozīme, kurā dienā sēdēt ostas kafejnīcās un grieķu stilā, stundām dzerot vienu frapi (ledus kafija), vērot apkārtējo rosību, lūkoties jūrā, braukt ar velosipēdu, kur acis rāda, jo uz salām reljefa dēļ apmaldīties nav iespējams, doties pārgājienā uz kādu attālu ciematiņu vai peldēt uz vilinošu klinti koši zilajā Egejas jūrā.

Brīvdienas Grieķijas salās: kā paradīze un Mīnotaura labirints vienlaikus
Foto: Mārcis Kalniņš

Hidra ir vienīgā man zināmā osta, kur milzīgas luksus jahtas izkrauj un pielādē ar ēzeļu palīdzību. Šajā salā ir aizliegtas automašīnas, tādas te manīju tikai atkritumu savācējiem, viss pārējais no ostas vai veikala tiek nogādāts vajadzīgajā vietā ar dažāda izmēra ratiem vai, visbiežāk, uz ēzeļa muguras. Ēzeļi ir piesieti pie namu durvīm vai slēģiem gluži kā pie mājas novietota automašīna.
Ar auto te nebūtu, ko iesākt, jo salas lielākajā pilsētā ielas ir šauras un stāvas, bet citur salā automašīnām piemēroti ceļi ir labi, ja dažu kilometru garumā. Tā nu tūristi, kuri neizmanto dārgos ūdens taksometrus, klīst pa šiem gleznainajiem lauku ceļiem un takām, meklējot skaistākās pludmales, autentiskākās tavernas vai kalnos paslēptas grieķu pareizticīgo kapelas. Hidru, kā īslaicīgu uzturēšanās vietu, bija iecienījis mūziķis Leonards Koens un joprojām katru gadu no Ņujorkas šurp lido dejotāja Vija Vētra.

Brīvdienas Grieķijas salās: kā paradīze un Mīnotaura labirints vienlaikus
Foto: Mārcis Kalniņš

Katru dienu vienpadsmitos no rīta Hidrā piestāj tūristu kuģis "Cosmos", uz divām stundām pilsētas centrālo daļu pārvēršot blīvi piepildītā telpā ar daļiņām, kuru kustības trajektorija un intereses nav prognozējamas. Par laimi, pārsvarā tās koncentrējas ap ostas kafejnīcām un suvenīru veikaliem, bet pēcpusdienā salā atkal iestājas miers.

Brīvdienas Grieķijas salās: kā paradīze un Mīnotaura labirints vienlaikus
Foto: Mārcis Kalniņš

Labirints joprojām ir iecienīta grieķu izklaide, daudzas vecās mājas, kuras tagad pārtapušas par viesnīcām, nav nekas cits kā daudzdimensionāls labirints vairākos stāvos ar ziedošiem iekšpagalmiem, tumšiem pagrabiem, balkoniem un vairāku līmeņu terasēm – uzskaitīto savieno garas, tuneļiem līdzīgas, ejas vai "uz godavārdu" būvēti tiltiņi. Noskaņas radīšanai daži kambari ir dekorēti nosūbējušiem spoguļiem un citiem priekšmetiem no pagājušā gadsimta vai krāmu tirdziņa. Tādās vietās man šķiet, ka nekad neatradīšu savu istabu un kā tāds Mīnotaurs maldīšos apkārt līdz parādīsies viesnīcnieks.

Brīvdienas Grieķijas salās: kā paradīze un Mīnotaura labirints vienlaikus
Foto: Mārcis Kalniņš

Lai ko arī nedomātu par dienvidniekiem – īpaši grieķiem – nesenās krīzes sakarā kārtība te ir pamatīga. Krasta apsardze uzrauga katru ostā ienākošo vai izejošo kuģi un tos, kuri no tiem izkāpj. Bez atbilstošas vadītāja apliecības netiek izīrēta neviena laiva, jahta, skūteris vai kvadracikls. Bez kuģu vadītāja apliecības teorētiski var izīrēt tikai laivu ar motora jaudu līdz 30 zirgspēkiem, bet arī tad neviens neraujas to darīt, jo laivas īpašnieks nes atbildību avārijas gadījumā.

Brīvdienas Grieķijas salās: kā paradīze un Mīnotaura labirints vienlaikus
Foto: Mārcis Kalniņš

Kaimiņu salas Spetses galvenās pilsētiņas Spetses centrā vienmēr ir liela rosība. Ostas promenādē skūteri lido uz visām pusēm – uz tiem tantes labākajos gados, smēķējoši onkuļi, jautri pusaudži. Nav saprotams, kurp viņi steidzas, jo kādus trīs kilometrus ārpus pilsētas nav pilnīgi neviena, esi tikai tu, jūra un savā skaistumā pilnīga ainava.

Tantes sēž skūtera vai motocikla aizmugurē kautri abas kājas pārlikušas uz vienu pusi, ar frizūras bojājošām ķiverēm gan neviena te neaizraujas.

Šķiet, ka uz skolu iet tikai mazi un trokšņaini bērni (tāds iespaids rodas, ejot tām garām), lielāki pavada dienas, vizinoties ar skūteriem, bet vecākie sēž pludmales kafejnīcās, līdzīgi kā to caurām dienām dara godājamie salas patroni. Pilnīgi iespējams, ka divas pēdējās nodarbības ir iekļautas obligātajā pamatskolas apmācības programmā, īpaši zēniem domātajā.

Brīvdienas Grieķijas salās: kā paradīze un Mīnotaura labirints vienlaikus
Foto: Mārcis Kalniņš

Ar velosipēdu minoties apkārt Spetses salai, nonācu pagājušās vasaras meža ugunsgrēkā nopostītajā salas daļā. Zili zaļo paradīzes ainavu negaidīti nomaina iznīcība: apdeguši koku stumbri un pilnīgs klusums, neviena putna un neviena cilvēka. Nodeguša lauka vidū, kāda ceļa galā, bija norāde uz pludmales bāru. "We are open"- skumjākā reklāmas izkārtne kādu esmu redzējis.

Brīvdienas Grieķijas salās: kā paradīze un Mīnotaura labirints vienlaikus
Foto: Mārcis Kalniņš

Neplānoti, jau pirmajā dienā, apskatīju visas nelielās Spetses salas nozīmīgākās vietas: veco ostu, nodegušo mežu, gleznainās pludmales un leģendāro jūras alu. Viesnīcā apvaicājos, ko vēl pasākt un saimniece pusnopietni atbildēja "enjoy yourself" (izbaudi – angliski) – peldi, lasi, aizbrauc uz pludmali, piebilstot, ka vienalga kuru, jo tās visas ir skaistas, vai paēd labas pusdienas kādā nomaļā tavernā. Viegli teikt, tomēr grūti izdarīt. Daudz vieglāk ir kaut kur mīties, peldēt vai stundām soļot pa takām.

Brīvdienas Grieķijas salās: kā paradīze un Mīnotaura labirints vienlaikus
Foto: Mārcis Kalniņš

Klejojot pa salām pēc pavasara lietus gāzēm, sajūtamas visdažādākās smaržas un smakas. Piecas no tām atpazīstamas uzreiz: skūteru un motorlaivu izplūdes gāzes, dažādi skuju koki, eikalipts, ziedoši oliandri (izrādās viens no indīgākajiem augiem Grieķijā) un kūtsmēsli. Par citu izgarojumu izcelsmi domas dalās. Pēcpusdienā atpazīstamajiem aromātiem pievienojas arī manu sviedru smaka.

Brīvdienas Grieķijas salās: kā paradīze un Mīnotaura labirints vienlaikus
Foto: Mārcis Kalniņš

Kaķi te ir visur, arī suņi - pēdējie gan krietni noplukuši, tomēr dzīvnieki ir draudzīgi vai vismaz izturas ar cieņu viens pret otru, iespējams, saprotot, ka izrādīta agresija samazinās iespējas izdiedelēt no tūristiem kārumus. Parasti, pusdienojot vai vakariņojot, ap galdiņu nemanāmi sarodas prāvs pulks kaķu, kuri, it kā neko nevēlēdamies, laiku pa laikam nostaigā garām, cerībā, ka viņiem atkritīs kāds gardums.

Brīvdienas Grieķijas salās: kā paradīze un Mīnotaura labirints vienlaikus
Foto: Mārci

Dažubrīd liekas, ka salās nav ko darīt vai, ka visu laiku tiek darīts viens un tas pats. Tomēr vislabāk šīs vienkāršās lietas var novērtēt, kad jākāpj prāmī, lai atgrieztos ikdienā. Sāpīgā veidā šajā brīdī laiks atkal iegūst nozīmi.

Uzdrošinos apgalvot, ka, lai ko arī domātu krasta apsardze, policijas priekšnieks vai salas vecākais (ja tāds vispār ir), svarīgākais cilvēks salā ir prāmju biļešu pārdevējs, īpaši vasarā, jo vietas visiem ceļotgribētājiem nepietiek. Tādēļ maršrutu saplānot un biļetes iegādāties ir vēlams laicīgi. Ja tas tomēr nav paveikts, ir vērts atcerēties laipnākos vārdus un lietot žilbinošāko smaidu, jo biļešu kasēs vienmēr kāda vieta tiek pataupīta ārkārtas gadījumiem.

Brīvdienas Grieķijas salās: kā paradīze un Mīnotaura labirints vienlaikus
Foto: Mārcis Kalniņš

Lai vai kāda ir bijusi izlidošana no Rīgas, atgriešanās no Atēnām vienmēr ir vienāda: lidojums kopā ar smaidīgiem, laimīgiem, labi nosauļotiem, dažreiz nedaudz apdegušiem cilvēkiem. Nav nozīmes kurš ir bijis salās, burājis vai pētījis vēsturiskos objektus, Grieķija ir devusi viņiem nepieciešamo: sauli, jūru, lielisku virtuvi un brīvību.

Autors pateicas aviosabiedrībai "airBaltic" par atbalstu raksta tapšanā.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl