Turcijas brīnumainākais reģions – gaisa balonu un alu zeme Kapadokija
Foto: DELFI

Kapadokija (Cappadocia) ir ārkārtīgi skaista un neparasta vieta Turcijas vidienē. Ielejas ar īpatnējiem klinšu veidojumiem, kuros izgrebtas istabas un pat pilis, šeit sastopamas ik uz soļa. Ja saullēktā virs Kapadokijas paceļas gaisa balonā, šķiet, ka esi nokļuvis uz citas planētas.

Kapadokijā pēc Turcijas vēstniecības Somijā un aģentūras "GoAdventures" aicinājuma biju pašā pavasara plaukumā, kad smilšainajos un nedaudz tuksnesīgajos laukos plauka ceriņi un kastaņi, dienā saule apsvilināja ādu, bet naktīs zvaigznes gan spīdēja spoži, bet vajadzēja meklēt jaciņu.

Turcijas brīnumainākais reģions – gaisa balonu un alu zeme Kapadokija
Foto: DELFI

Lidojām no Rīgas uz trokšņaino Stambulu un tālāk uz Navšehiru, Kapadokijas pašu sirdi. Vēl paspēju nosmiet, ka lidostas vārti turciski apzīmēti ar uzrakstu "Kapi", un pēc īsa lidojuma, jau bijām klāt. Jāpiebilst gan, ka aviokompānija "Turkish Airlines", ar ko lidojām, bija ļoti punktuāla, un igauņu kolēģe, kas nokavēja iekāpšanu par vienu minūti, jo lidostā meklēja ūdeni, netika ielaista reisā. Nelīdzēja nekādi lūgumi, lidsabiedrības darbinieki palika nelokāmi, un viņai nakti nācās pavadīt Stambulā, lai pievienotos mums nākamajā rītā. Šo Turcijas lidojumu specifiku der ielāgot arī citiem ceļotājiem, lai neiznāktu nepatīkami mirkļi.

Turcijas brīnumainākais reģions – gaisa balonu un alu zeme Kapadokija
Foto: DELFI

Savukārt mēs pārējie, pieci žurnālisti no Baltijas, laidāmies aptuveni stundu garā ceļā. Kad nosēdāmies uz skrejceļa, tikko bija pārstājis līt – pār milzīgo kalnu grēdu pārliekušās mūs sagaidīja divas varavīksnes, bet zeme, veldzējusies lietū, smaržoja pēc vasaras. Laba zīme, vai ne?

Ar autobusiņu nokļuvām alu viesnīcā "Kayakapi", kas tiešām izveidota alās, kur reiz dzīvojuši cilvēki. Tas te nav nekas neparasts, jo klintis veidotas no smilšakmens, kas ir parocīgs materiāls, lai izgrebtu dzīvesvietu. Tad ap 1970. gadu ielejā uzceltas ērtākas mājas, un alas pamestas un stāvējušas tukšas 30 gadus.

Turcijas brīnumainākais reģions – gaisa balonu un alu zeme Kapadokija
Foto: DELFI

Kapadokija ir UNESCO mantojuma teritorija, tāpēc aizsargājama, bet, kad vecās alas sākušas brukt, viesnīcniekam Jākupam Dinleram (Yakup Dinler) dots nomas līgums uz 50 gadiem un atļauts tur izbūvēt viesnīcu. Tagad viesnīcā katrs numuriņš nosaukts tā bijušā īpašnieka vārdā. Šī vieta pati par sevi šķiet līdzīga brīvdabas muzejam, jo tur ne vien var atpūsties un baudīt dažādas turku pirts procedūras, bet arī, piemēram, apskatīt ap 1000 gadu vecu baznīcu klintī, ko izmantojuši kā senie kristieši, tā vēlāk šīs teritorijas apdzīvojušie musulmaņi. Šādu notikumu secību ceļojuma laikā dzirdēsim bieži, jo Kapadokija vēsturiski bijis reģions, kur kādreiz Turcijas teritorijā dzīvojuši kristieši, un te netrūkst seniem sienu un griestu gleznojumiem izrotātu alu klosteru, baznīcu ceļļu un citu vēstures liecību.

Tomēr neceriet te ieraudzīt kādus priekšmetus, ko lietojuši senie kristieši, alas ir tukšas, un vēsturiskā patiesība, kas tajās noticis, nav zināma, jo pēcāk šeit vairākus simtus gadu mituši musulmaņi, kas daudz ko iznīcinājuši un pārveidojuši – gan ticības, gan vienkārši praktisku vajadzību vadīti, tāpēc pašlaik vēsturnieki var tikai aptuveni minēt, kas noticis alās. Ik pa brīdim tiek atklātas arī jaunas alu pilsētas un veidojumi. Vairāk lasiet šeit.

Turcijas brīnumainākais reģions – gaisa balonu un alu zeme Kapadokija
Foto: DELFI

Jāpiebilst, ka "Kyakapi" ir labākā viesnīca Turcijā un astotā labākā Eiropā pēc starptautiskajiem novērtējumiem, tomēr kopumā Kapadokijā ir vairāk nekā 100 alu viesnīcu dažādās cenu kategorijās un atrodami pat hosteļi alās.

Turcijas brīnumainākais reģions – gaisa balonu un alu zeme Kapadokija
Foto: DELFI

Vakarā vēl novērtējām dažādu Turcijas novadu dejas un tautastērpus nacionālajā šovā pie vakariņām, kas protams, arī noritēja alās izcirstā zālē. Tur bija gan bildināšanas rituāls, kas daudz neatšķiroties no indiešu smalki izstrādātajām tradīcijām, tikai maksa par līgavu esot mazāka, pastāstīja vietējā gide Rana, gan vēderdejas, kā arī vīru atraktīvais deju priekšnesums un sievu maigi līganā deja. Visu pavadīja tradicionāla mūzika. Nedaudz gan traucēja tas, ka šādā koncertā paralēli visu laiku tika pasniegts ēdiens (mums taču Ziedoņa vārdiem mācīts, ka "neēd, bērniņ, kad dziesmu dzied"), tomēr kopumā vakars izvērtās jautrs un baudāms.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl