Foto: Shutterstock
Dekoratīvā kosmētika un dažādas skaistumkopšanas procedūras ir pieejamas un zināmas jau kopš sengrieķu un seno ēģiptiešu laikiem. Lai uzlabotu savu izskatu, mūsdienās mēs izvēlamies ķirurģiskas manipulācijas, veicam pīlingu un dažādas injekcijas, lai padarītu sevi pēc iespējas skaistāku, bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu sievietes nebaidījās izmēģināt arī krietni vienkāršākas un nereti pat visai atbaidošas metodes, lai sasniegtu skaistuma virsotnes.

Apkopojot interneta resursos pieejamo informāciju, piedāvājam dažas no tām!

Āda, balta kā piens… un čūlām klāta


Foto: Shutterstock
Šis toksiskais "skaistumkopšanas līdzeklis" savā laikā bija pārsteidzoši populārs. Baltais smiņķis, kas sastāvēja no etiķa un svina, padarīja ādu sausu, kā arī izraisīja čūlu veidošanos un pat iekšējo orgānu bojājumus. Tomēr ar šīm bīstamajām sekām bija vērts riskēt - viela ādu padarīja līdzīgu marmoram, kas bija katras augstākās sabiedrības lēdijas sapnis un skaistuma etalons.

Putnu izkārnījumu maskas


Foto: PantherMedia/Scanpix
Putnu mēslos atrodams guanīns - ķīmisks savienojums, kas dara brīnumus ar sejas krāsu. Kā izdomāts, ka izkārnījumu ziešana uz sejas ir noderīga un labvēlīgi ietekmē mūsu ādu, nav skaidrs, bet tas tiek darīts kopš tik seniem laikiem, ka Japāņu kabuki mākslinieki un geišas mēdza šo vielu pat godināt.

Kā izrādās, cilvēki joprojām iegādājas sejas maskas, kuru sastāvā ir putnu izkārnījumi. Piemēram, laikraksts "Daily Mail" ziņo, ka aktieris Toms Krūzs ieberzē seju ar lakstīgalu izkārnījumu, rīsu kliju un ūdens maisījumu, lai nezaudētu savu jauneklīgo izskatu.

Jāpiebilst, ka lakstīgalu izkārnījumu sejas maskas, kā minēts iepriekš, ir ļoti iecienītas Japānā, kur tās ir pazīstamas arī kā geišu sejas maskas. Tiek uzskatīts, ka tās atbrīvo no vecās ādas, uzlabo sejas krāsu un remdē sakairinātu ādu. Papildus tam, putnu izkārnījumos atrodamā urīnviela palīdz saglabāt ādas mitrumu.

Svina matu krāsa un asiņojošs deguns


Foto: PantherMedia/Scanpix
Matu krāsošana Elizabetes I laikā arī bija diezgan izplatīta nodarbe. Matu krāsu, tāpat kā kosmētikas, pamatā bija svins, kam bija tādas blaknes kā reproduktīvās sistēmas traucējumi, muskuļu un locītavu sāpes, paaugstināts asinsspiediens u.c.

Saskaņā ar interneta vietnē "Beauty Riot" pieejamo informāciju, karalienes Elizabetes I skaistuma procedūrās regulāri izmantotais matu virums izraisīja nelabumu, galvassāpes un biežu deguna asiņošanu ne tikai pašai karalienei, bet arī viņas palīdzēm.

Cūku tauki matos un žurku apsēstās parūkas


Tā vietā, lai izmantotu matu želeju vai laku, 19. gadsimtā parūku ieveidošanai tika izmantoti cūku tauki. Tie pievilināja žurkas, kuras bieži vien ieperinājās notaukotajās parūkās. Parūkas, kas netika noņemtas nedēļām ilgi, tika piestiprinātas sieviešu īstajiem matiem. Par populāru žurku atvairīšanas metodi kļuva gulēšana ar būriem uz galvas.

Radioaktīvie līdzekļi


Foto: PantherMedia/Scanpix
Ar svinu saturošu kosmētiku nebija diezgan, tādēļ vēlāk tai piepulcējās arī arsēnu saturoša un radiāciju izstarojoša kosmētika. 17. gadsimtā sievietes sāka lietot arsēnu saturošu pūderi. Ar to tiek saistīti vairāki vēža saslimšanas gadījumi, tostarp - urīnpūšļa, plaušu, ādas, deguna kanālu un citi vēža veidi.

Neilgi pirms 1920. gada pārdošanā parādījās radioaktīva kosmētika. Tika lēsts, ka šī kosmētika uzlabo vitalitāti un asinsriti, nostiprina ādu, atbrīvo no liekajiem taukiem, samazina poru izmēru un paveic vēl daudz ko citu. Par laimi, šī kosmētika tomēr saturēja tik maz radiācijas, ka tai nebija pilnīgi nekādas iedarbības - labas vai sliktas.

Atbrīvošanās no apmatojuma, novīlējot to


Foto: PantherMedia/Scanpix
Elizabetes I laikā popularitāti guva arī atbrīvošanās no liekā apmatojuma. Šajā laikā apmatojuma likvidēšanai tika izmantoti mājās gatavoti depilācijas līdzekļi, kuru sastāvā bija neveldzēti kaļķi un arsēns.

Savukārt 20. gadsimta četrdesmitajos gados, kara izraisītā trūkuma spiestas, sievietes depilācijai izmantoja smilšpapīru. Nesen šī metode atguva popularitāti, pateicoties kāda TV veikala precei, kurā tiek izmantots ne pārāk raupjš smilšpapīrs ķermeņa atbrīvošanai no apmatojuma.

Mutes skalošana ar urīnu – svaigai elpai


Foto: PantherMedia/Scanpix
Klausoties dažādajos skaistumkopšanas padomos, nevajadzētu aizmirst, cik svarīga ir svaiga elpa un žilbinošs smaids.

Ilgi pirms mūsdienās lietoto mutes skalojamo līdzekļu izgudrošanas senie romieši izmantoja urīnu, lai atsvaidzinātu elpu un iegūtu baltākus zobus. Jāpiebilst, ka - ne kuru katru urīnu, bet tieši portugāļu, jo romieši uzskatīja, ka portugāļu urīns ir iedarbīgāks nekā viņu pašu.

Romieši bija arī vieni no pirmajiem, kuri izmantoja ogles nepatīkamu aromātu mazināšanai, kamēr citi izmantoja vien apdedzinātus koka gabalus. Tiesa, ogļu lietošana gan nebija bezjēdzīga, jo tās patiešām palīdzēja atbrīvoties no nepatīkamiem aromātiem. 19. gadsimtā jaunkundzes visā Eiropā aizguva romiešu atklājumu - lai iegūtu svaigu elpu, viņas laizīja un grauza ogļu gabalus, kas gan ne tikai piešķīra svaigu elpu, bet arī melnus zobus.

Ādas bojājumu ārstēšana ar halucinogēnajām narkotikām


Foto: Shutterstock
Tā kā tīra un veselīga āda ir skaistuma pamats, iespējams, tās iegūšanā sievietes visā pasaulē gatavas mēģināt visdažādākās procedūras, pat ja tas nozīmē halucinogēnu vielu smērēšanu sejā.

Piemēram, kāds visai sens pūtīšu ārstēšanas līdzeklis sastāv no vazelīna un ergotīna, ļaujot caur ādu uzsūcat arī lizergīnskābi, (viena no LSD sastāvā esošajām vielām). 

Savukārt pret vasarraibumiem savulaik bijis populāri lietot lavandas vasarraibumu losjonu. Diemžēl losjona sastāvā bija ne tikai lavanda, bet arī sālsskābe, kas likumsakarīgi varēja seju teju sakropļot.

Broma lūpu sārtums


Foto: PantherMedia/Scanpix
Jau pirms vairākiem gadu tūkstošiem sievietes saprata, ka krāsotas lūpas viņām "nodrošina bezmaksas dzērienus". Tādēļ senie ēģiptieši, niekojoties ar saviem kosmētikas komplektiem, nonāca pie glaunas lūpu krāsas, kuras sastāvā bija broms.

Un, lai gan bromam istabas temperatūrā ir sarkana krāsa un to teorētiski varētu izmantot kā pagaidu risinājumu sevis izdaiļošanai, jāņem vērā, ka mūsdienās broms tiek pārvadāts ar svinu pārklātās tvertnēs, jo tas ir toksisks.

Tādējādi ilgstoša saskarsme ar bromu sievietēm senatnē izraisīja dedzināšanas sajūtu uz ādas un nieru mazspēju, kā arī neatgriezeniskus smadzeņu darbības traucējumus, tomēr vismaz vakarus viņām reti nācās pavadīt vienām.

Krūšu palielināšana – mūžam aktuāla


Foto: Shutterstock
Lai gan kāds apgalvos, ka apsēstība ar krūtīm ir raksturīga vien mūsdienām, arī cilvēkiem senatnē tieši miesās kuplas krūtis šķita pašas pievilcīgākās.

Tā rezultātā, piemēram, bizantiešu akušiere Metrodona ieteica krūšu palielināšanai izmantot lielisko sarkanvīna un svina mikstūru, kas gan nepildīja savu uzdevumu un lika vien nelabi ost, kā arī ciest no smagas saindēšanās.

Vēlāk par pieņemamu krūšu uzlabošanas metodi kļuva to masēšana ar jebkāda veida eļļu. Lai gan acīmredzamu efektu tā nesniedz, masāža tomēr veicinās asinsriti un vairos ādas pievilcību.

Atbrīvošanās no rētām


Foto: Shutterstock
Rētas nedaiļo ne vīriešus, ne sievietes, tādēļ par atbrīvošanos no tām domāja jau Senajā Ēģiptē, kur ārsti izmantoja smilšpapīru, lai atbrīvotu savus pacientus no nevēlamajiem ādas bojājumiem.

Savukārt 20. gadsimtā kāds visai sadistisks vācu dermatologs nolēma, ka pielietot ātri rotējošus asmeņus rētu noņemšanai būtu vienreizēja ideja. Tam, ka šādi iespējams atbrīvoties no rētaudiem, nevar nepiekrist, bet jārēķinās ar tādām blaknēm kā neciešamas sāpes, iespējamas papildus rētas un infekcija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!