Pēcdzemdību sajūtās simptomi palika nepamanīti. Jaunās māmiņas Agneses smagā cīņa ar vēzi

Pēcdzemdību sajūtās simptomi palika nepamanīti. Jaunās māmiņas Agneses smagā cīņa ar vēzi
Foto: Privātā arhīva foto

Agnese un Rolands Eņģeļi viens otru pazina jau vidusskolā, bet tuvāk iepazinās, mācoties augstskolā. Viņi apprecējās un pašlaik audzina dēliņu, kas vēl nav sasniedzis divu gadu vecumu. Diemžēl ģimenes laimi pirms nepilna gada aizēnoja nepatīkama ziņa – Agnesei ir melanoma, kas ir viena no agresīvākajām vēža formām.

Par spīti grūtībām, ģimene negrasās padoties un mēģina atrast katru iespēju, lai slimību uzveiktu. Tā kā Agnese nejūtas pietiekami labi, lai varētu sniegt interviju, par viņas cīņu ar smago slimību piekrita pastāstīt Rolands. Arī viņam melanoma nozīmē bailes, negulētas naktis, neatbildētus jautājumus par pasaules kārtību un cerību, ka viss tomēr būs labi.

Kopā jau vairāk nekā 10 gadus

Agnese un Rolands apprecējās 2008. gadā pēc tam, kad kopā bija pavadījuši jau trīs gadus. Viņu pagaidām vienīgais bērns nāca pasaulē pirms nepilniem diviem gadiem. "Vispār mēs bijām pazīstami jau vidusskolas laikā, jo esam no vienas skolas, bet tuvāk iepazināmies, kad mācījāmies augstskolā," stāsta Rolands. Viņi dzīvoja vienās kopmītnēs Liepājā, bet pēc tam pārcēlās uz Skrundu.

Rolanda profesija ir saistīta ar informācijas tehnoloģijām, tāpēc laikā, kad valstī sākās krīze, ģimene pārcēlās uz galvaspilsētu, kur ir daudz plašākas darba iespējas. Savukārt Agnese savu aicinājumu ir atradusi darbā ar bērniem. Viņa ir pedagoģe bērniem ar mācīšanās grūtībām. Nesen viņa ieguva arī maģistra grādu darbā ar pirmsskolas vecuma bērniem.

"Viņai tiešām ļoti patīk ar bērniem būt kopā un ar bērniem arī strādāt. Lai arī brīžiem grūti, īpaši strādāt ar bērniem, kam ir grūtības, vienalga tas ir tas, kas viņai ir aicinājums," stāsta Rolands, piebilstot, ka jau pēc bērniņa piedzimšanas Agnese ilgojās pēc sava darba un ar nepacietību gaidīja atgriešanos. Slimības dēļ tagad Agnese lielāko daļu sava laika pavada mājās, un viņai tas ir ļoti grūti.

Jautājums bez atbildes: kāpēc tas notiek ar mums

Melanomu Agnesei atklāja pirms dēls bija sasniedzis viena gada vecumu. "Viņai tā dzimumzīme ir bijusi visu laiku, cik mēs esam pazīstami, un laikam jau no bērnības," stāsta Rolands, "ne viņa traucēja, ne kas. Aiz matiem viņai bija, un vienā dienā pamanu – kas tas tāds? Čūla jau izveidojusies. Bērns vēl parāva to visu, un tā arī sākām iet pie ārstiem."

Citas slimības pazīmes viņi nepamanīja, jo pēc dēla piedzimšanas Agneses ikdiena un pašsajūta tāpat bija mainījusies. "Nogurums bija, jā, bet ar mazu bērnu tas, protams, tāpat ir grūti. To jau tajā brīdī noraksta, ka nogurums ir radies, bērnu vācot." Rolands noteic, ka tādā brīdī jau nešķiet, ka šādas izjūtas varētu izraisīt vēzis.

"Sākumā nevarēju to īsti sagremot," atzīstas Rolands, paskaidrojot, ka pēc vizītes pie pirmā speciālista ne viņš, ne Agnese līdz galam nesaprata, kas noticis un kādas ir viņu iespējas. "Ka nav labi, tā nojausma jau bija, un tad jau tās bailes arvien vairāk parādījās," stāsta Rolands. "Pēc vizītes pie nākamā ārsta, kurš pateica, ka vajadzīga operācija un ka tas ir nopietni, ka tā ir cīņa par dzīvību, pirmā nakts bija negulēta vispār."

Pāris mēģinājis saprast, kāpēc noticis tas, kas noticis. "Mēs uzdevām jautājumu – kāpēc, kāpēc ar mums tas viss, bet nav jau atbildes uz tādu jautājumu." Uz jautājumu par to, vai pašlaik viņi ir pieņēmuši realitāti, Rolands atbild: "Nu, nav jau citas izvēles. Ir jādzīvo tālāk un jācīnās. Ko citu darīs?" Viņiem pašlaik pats svarīgākais ir nodrošināt Agnesi ar nepieciešamajiem medikamentiem, jo pirmie rezultāti ir daudzsološi.

"Tas turpinās 10 mēnešus, jau gandrīz gadu, kopš atklāja, ka sievai ir vēzis." Ir veiktas divas operācijas, bet ceļš līdz atlabšanai vēl ir tāls. "Beigās realitātē izrādās, ka vienīgā iespēja ir zāles, kas maksā padsmit tūkstošus mēnesī un ko valsts nekompensē. Pašiem tādas iespējas noteikti nav, un nekas cits neatliek, kā lūgt cilvēkus," atklāj Rolands.

Agnesei ir metastāzes plaušās, aknās un kaulos, ko operēt nedrīkst, tāpēc ģimene meklē citas iespējas, kā Agnesi izārstēt. "Mēs mēģinājām vienā pētījumā tikt, kur kompensētu šīs zāles, bet, tā kā stāvoklis bija par smagu, tad šajā pētījumā mēs netikām." Rolands norāda, ka ne ķīmijterapija, ne starošana palīdzēt nevar.

Pieņemt un nepadoties pat grūtākajos brīžos

Pašlaik Agnesei ir bērna kopšanas atvaļinājums, bet pēc tam viņa lūgs ārstam uzrakstīt darba nespējas lapu. "Šobrīd viņa nav spējīga strādāt. Ir vajadzīgs kāds, kurš vienmēr ir mājās un palīdz tikt ar bērnu galā un pašai palīdz." Rolands stāsta, ka sievai vissmagākā dienas daļa ir no rītiem, kad viņai ir grūti piecelties un paveikt ikdienišķas lietas, tāpēc ģimene ļoti novērtē Agneses mammas atbalstu – viņa brauc ciemos, lai palīdzētu pieskatīt Agneses un Rolanda dēlu.

"Mazs bērns jau dara visu, kas viņam ienāk prātā, ko viņš sadomā, bet Agnese pati nevar viņam izskriet līdzi." Rolands gan norāda, ka Agnesei pusotru mēnesi bija pieejamas nepieciešamās zāles un tās ievērojami uzlaboja viņas pašsajūtu. "Šobrīd mēs esam tikuši atpakaļ līdz daudzmaz pieņemamam stāvoklim." Jautāts, kāds bija Agnes stāvoklis agrāk, Rolands nosaka: "Pirms tam viņa tikai gulēja un sāpēs mocījās."

Tas, ka ir jācīnās un padodies nedrīkst, bijis skaidrs jau no paša sākuma. Jaunie vecāki citu iespēju neredz. Situācija ir sarežģīta, bet ne Rolands, ne Agnese neplāno padoties. "Ir grūti iet un prasīt svešiem cilvēkiem, bet nu citas iespējas šobrīd nav," saka Rolands. Agneses ārstēšanai ir nepieciešami 96 989 eiro. Lai tos iegūtu, Eņģeļu ģimene lūdz sabiedrības atbalstu. Palīdzēt tu vari šeit.

Melanoma – viena no bīstamākajām vēža formām

Melanoma jeb ādas vēzis ir viena no bīstamākajām vēža formām – dažas tā mutācijas vēl pirms pāris gadiem nebija ārstējamas, bet tagad to uzveikšanai var būt nepieciešami milzu līdzekļi. Onkoloģe imunoloģe Simona Doniņa norāda, ka par šo audzēju ir zināms ļoti sen, bet pirmo reizi to operēja 18. gadsimtā.

Doniņa uzsver, ka melanoma ir bīstamākais ļaundabīgais ādas audzējs, kas attīstās no melanocītiem, kur radušies DNS bojājumi un kas nekontrolēti vairojas: "Savukārt melanocīti ir šūnas, kas ražo pigmentu melanīnu. Tas nosaka mūsu ādas krāsu. Lielākoties melanoma rodas ādā, taču tā var būt arī dažādu ķermeņa daļu gļotādās un acīs. Ar šo audzēju var saslimt jebkurā vecumā, tas var attīstīties pakāpeniski no jau esošas dzimumzīmes vai veidoties no jauna uz iepriekš neizmainītas ādas."

Dermatovenerologs Raimonds Karls skaidro, ka pat melanomu liecina aizdomīgi veidojumi uz ādas. Protams, ne visas dzimumzīmes vai pigmentu laukumi uz ādas liecina par kaut ko sliktu. Tiem jāpievērš uzmanība, ja

  • uz ķermeņa ir vairāk nekā 50 dzimumzīmes;
  • dzimumzīme pēkšņi maina krāsu;
  • tās maliņas kļūst nelīdzenas;
  • īsā laika posmā dzimumzīme kļūst stipri lielāka;
  • ja cilvēkam dzīves laikā jau ir bijis ādas vēzis;
  • cilvēks daudz laika pavada saulē vai solārijā (darbs vai hobijs);
  • cilvēkam ir gaiša āda, uz kuras slikti vai vispār neveidojas iedegums.

"Ja laicīgi atklāj ļaundabīgu audzēju, to iespējams izgriezt un cilvēku pilnībā izārstēt, bet, ja process jau ir izplatījies orgānos – plaušās, nierēs, aknās, smadzenēs vai kaulos, ārstēšana ir apgrūtināta un pilnīgas atveseļošanās iespējas ir niecīgas, kā jau vēža gadījumos," piebilst Karls.

Jāpiebilst, ka viena no ļaundabīgu audzēju pazīmēm ir arī nogurums un nespēks. Par šo un citiem vēža simptomiem vairāk vari lasīt šeit.

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl