Liela daļa cilvēku savus rītus iesāk ar tasi melnas kafijas, baudot to tūlīt pēc pamošanās un nereti iztiekot bez brokastīm. Tāpat aromātiskajam dzērienam ļaujam sevi modināt ceļā uz darbu vai arī tā pirmajās minūtēs, sākoties jaunam dienas cēlienam. Nereti ar tasi kafijas tiek aizstātas arī pusdienas vai kāds pēcpusdienas našķis, laika trūkuma dēļ šādi remdējot izsalkumu un cerot arī vairot enerģiju.
Tomēr, kā brīdina mediķi, kafijas baudīšana tukšā dūšā vai pēc nepietiekamām maltītēm organismam patiesībā nodara krietni vairāk ļauna nekā laba, vēstī Health.com.
Kafijas dzeršana tukšā dūšā liek palielināties kuņģa skābei, kas, savukārt, rada dedzināšanas sajūtu un gremošanas trakta darbības traucējumus dienas laikā. Kā novērojuši eksperti, bieži vien gremošanas sistēmas problēmas, kas ilgtermiņā var manāmi saasināties, radot hroniskus veselības sarežģījumus, ierosina nekvalitatīva kafija, tāpēc, to iegādājoties, jānovērtē ne tikai tās cena.
Jāpiebilst, ka pārmērīga kafijas baudīšana, kā zināms, pastiprina stresu, iestājoties nemieram, noskaņojuma svārstībām un trauksmes sajūtai. To baudot tukšā dūšā, šīs sekas kļūst vēl spēcīgākas, jo ēdienam, savukārt, piemīt nomierinošs efekts, ko nodrošina gremošanas procesi, apgalvo mediķi. Tā kā kafijai, savukārt, ir pretēja iedarbība, stresa pazīmes kļūst krietni jūtamākas, rodoties manāmam emocionālam diskomfortam. Lai to novērstu, kafiju ieteicams dzert pēc maltītes ieturēšanas vai vismaz kāda našķa apēšanas, tā līdzsvarojot emocionālo stāvokli.
Iepriekš raksturotās noskaņojuma svārstības rodas hormonālā disbalansa rezultātā, ko ierosina pārmērīga kofeīna uzņemšana. Dzerot kafiju, organismā izstrādājas serotonīns, kas pazīstams arī kā labsajūtas hormons. Jāpiebilst, ka, piemēram, sirgstot ar depresiju, tās slimnieku organismā parasti tiek novērots pazemināts serotonīna līmenis. Dzerot kafiju tukšā dūšā, tas strauji paaugstinās, taču vēlāk, savukārt, tikpat ātri samazinās, ierosinot nomāktību, aizkaitinājumu vai apātiju.
Jāpiebilst, ka, neraugoties uz iepriekš minētajiem apgalvojumiem, no kafijas gan nebūt nav jāatsakās pilnībā. To dzerot samērīgās devās un izvairoties baudīt pirms maltītes ieturēšanas vai ilgā ēdienreižu starplaikā, organismam kaitējums nodarīts netiks.
Kafijai piemīt arī virkne labo īpašību. Piemēram, tā satur ļoti daudz antioksidantu. Tie, savukārt, ir svarīgi cīņā ar dažādiem iekaisumiem, kas norit organismā un var būt cēlonis dažādām saslimšanām. Antioksidanti, kā zināms, arī aizsargā šūnas no to bojājumiem, aizkavējot organisma novecošanos.
Tāpat ir zinātniski pierādīts, ka, baudīta samērīgā daudzumā, kafija samazina risku saslimt ar 2. tipa diabētu, jo tajā esošās minerālvielas palīdz organismam efektīvi izmantot insulīnu.
Cilvēkiem, kuri dienā izdzer vismaz tasi kvalitatīvas kafijas, ir mazāks risks saslimt ar Alcheimera vai Parkinsona slimību, jo kafija pastiprina smadzeņu darbību, kā arī uzlabo atmiņu.
Tāpat kafija uzlabo vielmaiņu un veicina pareizu gremošanas sistēmas darbību. Kofeīns, kas atrodams kafijas sastāvā, var paātrināt vielmaiņu par trīs līdz pat 11 procentiem, tomēr jāatceras, ka, to dzerot regulāri un pārāk lielā daudzumā, kafijas pozitīvā iedarbība šai ziņā samazināsies.
Vairāk par kafijas vērtīgajām un arī organismam kaitīgajām īpašībām lasi šeit, savukārt veselīgas receptes, kurās tā izmantota, atradīsi te.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
