Tev zvana tuvinieks vai draugs un satrauktā balsī stāsta, ka iekļuvis nepatikšanās. Īsti neļaujot tev apdomāties, aši tiek izklāstīta situācija un paskaidrots, ka steidzami vajag aizņemties naudu. Scenāriji var būt dažādi – tos ierobežo tikai krāpnieku iztēle un cinisma pakāpe. Spēlējot uz emocijām un cilvēku instinktīvu uzticēšanos, kad runa ir par tuvinieku veselību un drošību, šādi bieži vien tiek "uz muļķi" paķerti un apkrāpti pat tie cilvēki, kas ikdienā mēdz būt piesardzīgi. Līdz ar mākslīgā intelekta (MI) rīku palīdzību krāpnieku rokās ir vēl viens spējīgs ierocis – ļoti ticamas kvalitātes balss simulācija. Taču arī pret tuvinieku "klonu" izmantošanu krāpniecībā ir pretlīdzekļi.
Kas pirms pieciem gadiem šķita tāla nākotne vai vismaz krāpšana, kas nav pa spēkam cilvēkiem bez padziļinātām tehniskām zināšanām, nu ir realitāte. Tie ir MI rīki, kas no nelieliem balss fragmentiem spēj radīt pat ļoti ticamu runātāja balss klonu. Un savas runas paraugus, ar kuriem šos rīkus "pabarot" un apmācīt, mēs paši brīvi atstājam tīmeklī, cik tik uziet, dokumentējot savu ikdienu sociālajos medijos.
Šāda krāpniecība rada ne tikai finansiālus zaudējumus, bet ir arī spēcīgu pārdzīvojumu un emocionālu satricinājumu avots. "Mammu, sliktie mani ir nolaupījuši! Palīdzi man, palīdzi man!" – teikums, kas liktu sastingt asinīm dzīslās katram vecākam, ja to telefonā nāves bailēs izkliegtu meita. Taču tā bija tikai ar datoru ģenerēta balss – Dženiferas Destefano meita bija drošībā. Viņa bija viena no tiem krāpnieku nolūkotajiem potenciālajiem upuriem, kas par savu pieredzi stāstīja ASV Senāta apakškomisijā. Sākotnēji Destefano arī uzķērusies. "Cik reizes jūs, kad tuvinieks izmisumā vēršas pie jums pēc palīdzības, esat pārbaudījuši viņa identitāti? Visticamāk, nevienu," savā liecībā pauda sieviete. Raidorganizācija "CBS News" pērn vēstīja, ka ASV vien gada laikā krāpnieki no cilvēkiem izvilinājuši deviņus miljardus dolāru. Arī Latvijā tā ir aktuāla problēma – Valsts policijas apkopotie dati liecina, ka 2023. gadā no cilvēkiem krāpnieki izvilinājuši vairāk nekā 8,5 miljonus eiro. 4,5 miljoni eiro izkrāpti, sazinoties ar upuri telefoniski.
Kā norādīja kiberdrošības eksperts Pīts Nikoleti, moderniem MI rīkiem pietiek vien ar 10 minūšu apmācību, lai ticami attēlotu kāda cilvēka balsi.
Kā norādīja kiberdrošības eksperts Pīts Nikoleti, moderniem MI rīkiem pietiek vien ar 10 minūšu apmācību, lai ticami attēlotu kāda cilvēka balsi. Varam domāt, ka esam imūni pret šādām krāpnieku viltībām, taču tomēr nevaram līdz galam būt droši, ka kritiskā domāšana un piesardzība pieslēgsies uz visiem 100%, kad vēlā vakara stundā vai rīta agrumā mūs pārsteigs telefona zvans, kur satraukta tuvinieka balss lūdz palīdzību. Kā sevi pasargāt? Izrādās, ir vienkāršs veids. Nedaudz ironiski, ka pret datoru radītiem apdraudējumiem sevi pasargāt var palīdzēt tie paši principi, kas sargā datorsistēmas.
Pirmais sarkanais karogs, protams, ir tad, ja tuvinieks pa telefonu pieprasa naudu. Ja saņemtat zvanu no kāda ar tuvinieka balsi, un kaut kas šķiet ne tā – neierasts diennakts laiks, varbūt neierasta teikumu konstrukcija vai jau augstāk minētie pieprasījumi pārskaitīt naudu –, identitāti var vienkārši pārbaudīt ar iepriekš norunātu koda vārdu. "Gan tiešsaistē, gan telefonsarunā izturies tā, it kā darīšana būtu ar ielogošanās lapu e-pastā. Izdomā paroli – kādu konkrētu vārdu, frāzi –, un par to ar konkrēto cilvēko vienojies klātienē, nevis sūtot to elektroniski," populārzinātniskajā izdevumā "Scientific American" raksta Bens Guarino. "Ja kāds jums zvana un pieprasa naudu, prasiet nosaukt šo koda vārdu vai frāzi, lai verificētu identitāti," ieteikts publikācijā. MI rīki var imitēt balsi, bet krāpniekiem nebūs zināms jūsu klātienē norunātais atslēgas vārds.
Arī Kalifornijas Universitātes Informācijas skolas profesora Hanija Farida ieskatā šī ir ļoti vienkārša un iedarbīga metode, kā cīnīties pret MI rīku iespējotiem krāpnieku zvaniem. "Man šī ideja patīk – tā ir ļoti vienkārša un, pieņemot, ka zvana saņēmējs spēj reaģēt un atceras to pajautāt, grūti apejama. Šobrīd nav citu acīmredzamu veidu, kā noskaidrot, vai cilvēks, ar kuru tu runā pa telefonu, patiešām ir tas, par ko uzdodas." Profesors gan atgādina – lai krīzes situācijā paroli atcerētos, nekait to privātās sarunās laiku pa laikam otram cilvēkam pārjautāt. "Pretēji parolēm datoros, mēs šos koda vārdus nelietojam ikdienā, tāpēc tos ir viegli aizmirst."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
