Foto: stock.xchng
Trešdien Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa attaisnoja visus „Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” (LVRTC) meitasuzņēmuma „Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs” (DLRTC) likvidēšanas krimināllietā apsūdzētos.

Līdz ar attaisnojošo spriedumu tiesa visiem apsūdzētajiem arī atcēla viņiem piemērotos drošības līdzekļus - sūtījuma adreses paziņošanu.

Prokurors Aldis Pundurs pēc tiesas sprieduma īpaši pārsteigts nebija. Kā viņš sacīja žurnālistiem, šāds attaisnojošs spriedums jau bija gaidāms, „ņemot vērā tiesneša komentārus lietas izskatīšanas laikā”. Lai gan motivētais spriedums vēl nav pieejams, prokurors jau tagad skaidri zina, ka to pārsūdzēs.

Trešdien tiesa pasludināja saīsināto spriedumu, bet motivētais spriedums būs pieejams piektdien. No šīs dienas desmit dienu laikā par šo spriedumu varēs iesniegt apelācijas protestu.

Kā ziņots, apsūdzētie šajā lietā pēdējo vārdu tiesai teica 29.jūlijā, lūdzot attaisnojošu spriedumu viņiem celtajās apsūdzībās.

LVRTC valdes locekļi Dzintars Zariņš, Jānis Bokta un Andris Korlašs, kā arī bijušais LVRTC valdes loceklis Uldis Lavrinovičs un bijušais LVRTC valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Māris Rutks, arī Rutkis, uzskata, ka viņi nav atzīstami par vainīgiem inkriminētajā dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.

Arī par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu apsūdzētais DLRTC likvidators Andris Rukmanis uzskata sevi par pilnībā attaisnojamu.

Prokuratūras ieskatā, Rukmanis gan būtu atzīstams par vainīgu inkriminētajos noziegumos un viņš būtu jāsoda ar naudassodu 80 minimālo mēnešalgu (14 400 latu) apmērā. Savukārt Zariņš, Bokta, Korlašs, Lavrinovičs un Rutks, arī Rutkis, pēc valsts apsūdzības domām, ir ļaunprātīgi izmantojuši savu dienesta stāvokli, par ko viņi pelnījuši naudassodu 50 minimālo mēnešalgu (9000 latu) apmērā.

Piemēram, Zariņš pēdējā vārdā norādīja, ka apsūdzība, viņaprāt, ir balstīta vien uz kādas liecinieces pieņēmumiem. „Es personīgi esmu rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks,” tiesai sacīja apsūdzētais, uzsverot savu labo reputāciju un lūdzot attaisnojošu spriedumu.

Korlašs savukārt atzina, ka viņam tiesas procesa laikā bijis interesanti dzirdēt „prokuratūras jaunradi civiltiesību jomā” un sagrozītas liecinieku liecības. Arī viņš neuzskata sevi par vainīgu, tāpēc tiesai ir lūdzis attaisnojošu spriedumu.

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aldis Pundurs apsūdzības šajā lietā cēlis kopumā sešām personām. Piecām no tām - Zariņam, Boktam, Korlašam, Lavrinovičam un Rutkam, arī Rutkim, - apsūdzības uzrādītas pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas jeb par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tā izraisījusi smagas sekas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 318.panta 2.daļu vainīgās personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Savukārt pēc Krimināllikuma 196.panta 1.daļas - par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu - apsūdzība celta DLRTC likvidatoram Rukmanim. Viņš tiek apsūdzēts arī pēc Krimināllikuma 217.panta 2.daļas par to, ka viņš pārkāpis grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumus - slēpis uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) likumos noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu un statistisko informāciju.

Saskaņā ar Krimināllikuma 196.panta 1.daļu vainīgajai personai tiesa kā sodu var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, arestu, piespiedu darbu vai naudassodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām, bet Krimināllikuma 217.panta 2.daļā noteiktā sankcija ir brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem, piespiedu darbs vai naudassods līdz 80 minimālajām mēnešalgām.

Kā ziņots, sākot tiesā izskatīt tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu, pēkšņi izrādījās, ka par cietušo atzītais DLRTC 2007.gada oktobra sākumā ir likvidēts.

Ģenerālprokuratūra sāka pārbaudi par DLRTC likvidēšanu, un 2008.gada 25.janvārī tika nolemts sākt kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem DLRTC likvidācijas procesa gaitā. Par cietušo tika atzīta Latvijas valsts.

Uzņēmumu reģistrs pērn februāra beigās paziņoja, ka ir nolēmis nemainīt iepriekš pieņemto lēmumu par DLRTC izslēgšanu no Komercreģistra.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!