Ugunsdzēsēji aizvadītajā diennaktī saņēmuši izsaukumus uz 195 pērnās zāles ugunsgrēkiem, portālam "Delfi" sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Šembele.
Salas novadā degusi kūla 26 hektāru platībā, Indrānu pagastā pērnā zāle degusi 40 hektāru platībā, bet Zilupes novadā uguns iznīcinājusi arī divus šķūņus.
Lielākie kūlas ugunsgrēki dzēsti Ciblas pagastā, kur pērnā zāle degusi 80 hektāru platībā, Indrānu pagastā – tur dedzināti 40 hektāri -, Blontu pagastā, kur deguši 35 hektāri zāles, bet Vecsalienas pagastā kūla svilināta 30 hektāru platībā. Virs 20 kvadrātmetriem pērnā zāle degusi arī Salas pagastā, Babītes pagastā, Kalupes pagastā un Vīksnas pagastā.
Kūlas dedzināšanas rezultātā nodegušas arī vairākas ēkas. Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā dega sausā zāle un nodegusi dārza mājiņa. Zilupes novada Zaļesjes pagastā tā nodeguši divi šķūņi. Jēkabpilī Madonas ielā sausā zāle dega četru hektāru platībā un uguns pārmetās arī uz šķūni.
Salaspils novada Salaspils pagastā pērnās zāles dedzināšanas rezultātā sadega celtniecības vagons, riepas un kokmateriāli, kā arī siltumnīca. Liepājā Spīdolas ielā dega divas dārza mājiņas, Daugavpils novadā - pagrabs. Rēzeknē kūlas dedzināšanas dēļ nodega trīs dārza mājiņas. Rīgā, Lielupes ielā, kūlas dedzināšanas rezultātā nodega konteiners ar laivu.
Ugunsdzēsēji pirmdien dzēsuši arī astoņus meža ugunsgrēkus. Šajā laikā plaši mežu ugunsgrēki visbiežāk izceļas tieši kūlas dedzināšanas rezultātā, norāda VUGD.
Kā vēstīts, jau vakar VUGD pārstāve atzina, ka dienas laikā reģistrētie 176 kūlas ugunsgrēki bija lielākais vienā dienā dzēsto ugunsgrēku skaits.
Šogad kopumā valstī reģistrēti jau vairāk nekā 600 sausās zāles dedzināšanas gadījumi.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un administratīvi sodāma. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta 4.daļu par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro apmērā. Savukārt atbilstoši LAPK 51.panta 2.daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900 eiro.
Vienlaicīgi VUGD informē, ka atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem zemes īpašniekiem jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu VUGD atbilstoši LAPK 179.panta 1.daļai piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro apmērā, bet juridiskajām personām - no 280 līdz 1400 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
