Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests pērn nodevis Valsts policijai materiālus, jo pastāvēja aizdomas, ka bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča administrācijas valdīšanas laikā Ukrainas valsts nauda ir atmazgāta caur Latviju, pastāstīja dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns.
"Janukoviča administrācijas laikā tika piesavināti valsts līdzekļi lielos apmēros Ukrainā un pēc tam atmazgāti caur citām valstīm, un šeit cita starpā jāmin arī Latvija. Mēs par šiem gadījumiem esam sagatavojuši materiālus un nodevuši Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes rīcībā, lai tā veiktu attiecīgus izmeklēšanas pasākumus. Tur ir lielas summas un ir iesaldētā nauda," norādīja Burkāns.
Precīzas summas Burkāns atturējās minēt, taču runa esot par miljoniem eiro. Viņš apgalvoja, ka ENAP, pamatojoties uz dienesta nodotajiem materiāliem, ir sācis kriminālprocesu, taču plašāku informāciju par lietu varot sniegt tikai šī iestāde. "Pat ja es zinātu, kuras bija tās bankas, tā nav publiska informācija," norādīja Burkāns un piebilda, ka lietas kursā ir arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).
FKTK pārstāve Ieva Upleja sacīja, ka FKTK nevar komentēt informāciju par konkrētiem kriminālprocesiem.
FKTK pārstāve atzīmēja, ka cits virziens ir Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas pret Krievijas un Ukrainas amatpersonām un uzņēmumiem, kuru rezultātā arī Latvijā ir iesaldēti līdzekļi. ES sankciju sarakstos kopumā ir iekļautas vairāk nekā 100 personas - gan augstas amatpersonas, gan finanšu pakalpojumu sniedzēji, gan uzņēmumi. Banku uzdevums ir raudzīties, lai šīs personas nesaņem nekādus finanšu pakalpojumus, un tāpēc iesaldēt jeb nobloķēt tām piederošos vai kontrolētos līdzekļus banku kontos. FKTK apstiprina, ka, ieviešot sankcijas, Latvijā sakritība bijusi trīs gadījumos. Kopējā Latvijas bankās nobloķētā summa ir "ap padsmit miljoniem eiro", liecina FKTK dati.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests ir speciāli izveidota valsts institūcija, kas darbojas prokuratūras pārraudzībā un saņem, apstrādā un analizē ziņojumus par neparastiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem, kā arī likumā paredzētajos gadījumos nodod šo informāciju pirmstiesas izmeklēšanas un tiesu iestādēm, kā arī prokuratūrai.
Veicot no ziņojumiem un dažādām datubāzēm iegūtās informācijas analīzi, dienests pagājušajā gadā ir veicis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pretpasākumus, proti, izdevis 403 rīkojumus par noziedzīgi iegūto līdzekļu iesaldēšanu uz 45 dienām, un kopsummā iesaldēto līdzekļu apmērs ir 79 miljoni eiro.
Jau ziņots, ka arī vairākas ārvalstu varasiestādes sākušas kriminālizmeklēšanu pret Janukoviču un viņa dēlu Aleksandru, kuri tiek turēti aizdomās par naudas atmazgāšanu. Piemēram, Šveicē pagājušā gada vasarā iesaldēti aktīvi 137 miljonu eiro vērtībā, kas saistīti ar Janukoviču un viņam tuvu stāvošām personām. Arī Lihtenšteina pērn paziņoja par Janukoviča un viņa sabiedroto līdzekļu iesaldēšanu 22 miljonu eiro apmērā, vienlaikus uzsākot izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu.
Kijeva jau secinājusi, ka Janukoviča režīms nozadzis valstij aktīvus vismaz 2,1 miljarda eiro vērtībā, pērn aprīlī paziņoja Ukrainas ģenerālprokurors, piebilstot, ka kopējā summa, visticamāk, būs ievērojami lielāka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
