Pēc pirmā nogruvuma Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki, kas ieradušies Zolitūdes traģēdijas vietā, devušies iekšā iegruvušajā ēkā, taču brīdī, kad viņi glābuši kādu sievieti, noticis otrais jumta nobrukums, otrdien traģēdijas krimināllietas tiesas sēdē liecināja viens no nogruvumā cietušajiem glābējiem.
Pirmās notikuma vietā ieradušās divas VUGD automašīnas ar astoņu cilvēku ekipāžu. Liecinieks kopā ar savu kolēģi un tiešo priekšnieku Edgaru Reinfeldu devies iekšā. Viņi centušies glābt gruvešos pamanītu sievieti, bet, kad ieradušies citi VUGD darbinieki, abi devušies tālāk veikala iekšienē. Tajā brīdī noticis otrs jumta konstrukciju nogruvums, un cietušais VUGD glābējs nokļuvis zem betona plāksnēm. Viņa kolēģis Reinfelds otrajā nogruvumā gāja bojā.
"Es tiku ārā. Man sāpēja mugura. Tiku aizvests uz slimnīcu, kur man konstatēja divus lauztus skriemeļus. Pēc tam bija operācija un rehabilitācija," liecināja VUGD glābējs, skaidrojot, ka otrais nogruvums nesaudzējis arī citus sagruvušajās ēkā esošos kolēģus. "Visi blakus esošie pakļuva zem betona plāksnēm," teica VUGD speciālists.
Viņš tiesai skaidroja, ka glābšanas darbi notikuši zem jumta paneļiem, bet tā kā priekšnieka rīkojums bijis strādāt, tad glābēji arī strādājuši. Turklāt, novērtējot konstrukcijas pēc pirmā nogruvuma, viss izskatījies stabili, neliecinot par iespējamu atkārtotu nogruvumu. Atbildot uz advokāta Artūra Zvejsalnieka jautājumu par to, vai ugunsdzēsējiem pirms notikušā bijušas apmācības darbam sagruvušās vai pussagruvušās ēkās, glābējs atbildēja apstiprinoši, sakot, ka tādas notiek katru gadu kopš viņš strādā dienestā, proti, kopš 2001. gada.
VUGD glābējs krimināllietā pieteicis arī morālā kaitējuma kompensāciju 100 000 eiro apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
