Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu, kurā apsūdzētas divas Valsts policijas (VP) amatpersonas par to, ka, būdamas valsts amatpersonas, izmantojot savu dienesta stāvokli, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās pieņēma kukuļus, kā arī viltoja dokumentus.
Pie kriminālatbildības sauktas arī deviņas fiziskas personas, kuras deva policistiem kukuļus, portālu "Delfi" informēja prokuratūras pārstāve Aiga Eiduka.
No apsūdzības izriet, ka minētās amatpersonas pieņēma kukuļus no privātpersonām, kurām citos kriminālprocesos bija piemērots drošības līdzeklis – pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē. Privātpersonas pienācīgi un laicīgi nepildīja viņām ar procesa virzītāja lēmumu uzlikto pienākumu – noteiktajā laikā pieteikties konkrētajā VP struktūrvienībā –, pēc kā deva kukuļus policistiem, lai viņas, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu patiesībai neatbilstošus ierakstus kontrollietās.
Pieņemtie kukuļi bija gan nauda, gan konfekšu un kafijas pakas.
Turklāt viena no apsūdzētajām VP amatpersonām, izmantojot viņai dienesta pienākumu veikšanai piešķirtās piekļuves tiesības informācijas sistēmām, ieguva neizpaužamas ziņas, kas nav valsts noslēpums, kuras tālāk nodeva citai personai, kurai nav tiesību ar tām iepazīties.
Prokurors vienu apsūdzēto policistu pie kriminālatbildības saucis pēc Krimināllikuma 320. panta pirmās un trešās daļas, 327. panta pirmās un otrās daļas un 329. panta. Savukārt otra apsūdzētā amatpersona pie kriminālatbildības saukta pēc Krimināllikuma 320. panta otrās un trešās daļas un 327. panta pirmās un otrās daļas.
Par kukuļņemšanu, ko izdarījusi amatpersona, Krimināllikums paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz diviem gadiem.
Savukārt par dienesta viltojumu amatpersonai draud sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Apsūdzētās privātpersonas pie kriminālatbildības sauktas pēc Krimināllikuma 323. panta attiecīgās daļas par kukuļdošanu.
Lieta izskatīšanai nosūtīta Ekonomisko lietu tiesai, kur pirmā tiesas sēde paredzēta šī gada 31. maijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
