Rogovkā nikni. Izskan aizvien detalizētākas versijas par Justīnes nāves apstākļiem

Zem "Volvo" riteņiem liecas papardes, nātres un vietumis latvāņi. Pēc piecu līdz desmit minūšu līšanas pa šauru un izdangātu meža ceļu, kur šķietami pirms mums kāds jau ir braucis, Dubuļu iedzīvotājs Leonards pieved pie bieza augu klāja apauguša klajuma. Te Vovas ģeds dzīvoja, skaidro netālu dzīvojošais Aleksandrs, kuru Leonards paķēris līdzi precīzākas vietas atrašanai. Šajās mājās, kuru paliekas daždesmit gadu laikā pilnībā izzudušas, reiz dzīvojis arī Rogovkā pazudušās Justīnes tēvs Vladimirs Reinikovs.

Dubuļu ciemā notikušais ir šoks. Te mītošie ir pārsteigti, ka nokļuvuši uzmanības centrā, bet ļoti labprāt iesaistās pamesto māju meklēšanā, kur policija atradusi Justīni. Mūsu atrastajās Reinikovu dzimtajās mājās tas nav – te vairs nav ne māju, ne pagraba, tikai tualetes būdiņa, šķība kā Pizas tornis. Ciemā katrs iebraucējs tiek pamanīts, tāpēc Leonards vairākas mājvietas tūlītēji izslēdz no apmeklējamo saraksta – skaidri zinot, ka uz tām gar viņa māju ne policija, ne kāds cits svešais nav devies.

Neierastā kārtā par ciema šī brīža galveno notikumu neko nespēj pateikt arī vietējā veikala pārdevēja. Viņa neziņā par notikušo plāta rokas, un atkārto arī citu minējumus. Cilvēki nākot uz veikalu, runājot, bet visa līdzšinējā informācija nākot no feisbuka, ne vietējiem.

Līdz trešdienas pēcpusdienai no Rēzeknes, kur Justīnes mirstīgās atliekas aizvestas ekspertīzei, līdz ciemam gan pienāk ziņas, ka uz mazās meitenes ķermeņa konstatētas ne tikai sitienu pēdas, bet arī griezta brūce uz kakla.

Rogovkiešiem ir dusmas

"Dzirdēju, ka grieztas brūces. Domāju, varbūt notika kāda nelaime – bieži notiek nelaimes gadījumi. Nē, vienīgais, ko man policija teica – tā ir vardarbība