Kā liecina Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) veiktā aptauja, 61% ārstniecības personu ir saskarušās ar vardarbību no pacientu vai to tuvinieku puses un 72% ir cietuši no vardarbības pat trīs un vairāk reizes, portālu "Delfi" informēja LĀB.
Kā norāda biedrībā, aptauja izgaismo satraucošus faktus par ārstniecības personu drošību un parāda, ka ārstniecības personas nezina, kā pareizi rīkoties vardarbības gadījumos, kā arī nav stingri normatīvie regulējumi, kas novērstu šādas situācijas.
Šā gada aprīlī LĀB aptauja tika veikta pēc Tieslietu ministrijas Pastāvīgajās Krimināllikuma darba grupas lūguma, lai iegūtu papildus informāciju par vardarbību pret ārstniecības personām un šīs problēmsituācijas iespējamajiem tiesiskajiem risinājumiem.
Apkopotās aptaujas atbildes liecina, ka 24% gadījumu vardarbība nav bijusi saistīta ar pacienta vai viņa tuvinieku veselības stāvokli – organiskas vai psihiskas saslimšanas dēļ, kura varētu izskaidrot šādu rīcību.
Tāpat arī 30% ir piedzīvojuši vardarbību, kas gan ir saistīta ar pacienta veselības stāvokli, gan arī ir nesaistīta ar veselības stāvokli.
72% respondentu norādījuši, ka ir saskārušies ar vardarbību vairāk nekā trīs reizes, savukārt 63% nevienam neziņo par vardarbības epizodēm.
Kopumā no aptaujātajiem 90 gadījumos ārstniecības personas bija vērsušās tiesībsargājošās iestādēs un 61 gadījumā lieta netika ierosināta. No aptaujas rezultātiem secināms, ka ārstniecības personām trūkst informācijas, kā rīkoties, saskaroties ar vardarbību no pacienta vai viņu tuvinieku puses. 69% respondenti norāda, ka viņiem nav zināšanu un informācijas, kā sevi tiesiski aizstāvēt.
"Aptaujas dati nepārprotami parāda, ka situācija ar vardarbību pret ārstniecības personām ir satraucoša. Mums ir jādomā par to, kā mazināt šādu attieksmi sabiedrībā kopumā. Medicīnas nozare ir spilgts spogulis sabiedrības attieksmes un uzvedības normām. Ārstniecības personām, pildot savus pienākumus, ir jājūtas droši un pasargātām, " uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
LĀB turpina uzturēt viedokli par normatīvā regulējuma nepietiekamību, lai nodrošinātu ārstniecības personu aizsardzību pret vardarbību amata pienākumu izpildes laikā.
49% aptaujāto ārstniecības personu uzskata, ka situāciju varētu risināt stigrāki sodi un kriminālatbildības noteikšana par uzbrukumu ārstniecības personai. Savukārt 70% aptaujāto uzskata, ka normatīvajos aktos ir jāiekļauj punkts, ka ārstam ir tiesības atteikties no pacienta.
LĀB aicina Veselības ministriju izstrādāt vadlīnijas, darbības algoritmu, pēc kura vadīties ārstniecības personām konkrētas vardarbības gadījumā – kur griezties, lai informētu attiecīgo iestādi, kur meklēt psiholoģisko palīdzību un atbalstu.
Tāpat ir jāizstrādā arī informatīva kampaņa pacientiem, lai arī pacienti ir informēti, kāda rīcība nav pieņemama un kādas ir sekas, ja tomēr īsteno emocionālo un fizisko vardarbību pret ārstniecības personu.
LĀB uzskata, ka ir jāsniedz vairāk informācijas, jāizglīto ārstniecības personas arī par sociālo tīklu lietošanu. Nav pieņemams, kā ārstniecības personai ir jāslēpj sava identitāte sociālajos tīklos, lai izvairītos no agresīviem pacientiem. Ir jālīdzsvaro pacienta un ārsta tiesības un pienākumi gan emocionālas, gan fiziskas vardarbības gadījumos.
LĀB ir aicinājusi atbildīgās ministrijas būtiski pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām un rosināt grozījumus Krimināllikumā, nosakot kriminālatbildības piedraudējumu par uzbrukumu ārstniecības personai. Šobrīd šo jautājumu ir solīts skatīt Tieslietu ministrijas Pastāvīgajās Krimināllikuma darba grupā.
LĀB izsūtīja aptauju saviem biedriem un profesionālajām organizācijām. Aptaujā piedalījās vairāk kā 1700 respondenti.
