Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) piektdien, 5. jūlijā, ar atklātu vēstuli ir vērsusies Eiropas prokuratūrā (EPPO) un Eiropas institūcijās, aicinot uz aktīvāku rīcību, izvērtējot iespēju izbeigt kriminālprocesus, kas uzsākti saistībā ar pašvaldību īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem uzņēmējdarbības veicināšanai un tā ietvaros pašvaldību veikto tirgus izpēti, konsultējoties ar nozari pārstāvošiem uzņēmumiem.

LPS paziņojumā medijiem norāda, ka personām, uzņēmumiem un pašvaldībām ir tiesības uz reputācijas aizsardzību. Tāpēc LPS rosina atjaunot uzticēšanos pašvaldībām Latvijā un kritiski izvērtēt uzsākto kriminālprocesu sekas, nepieļaujot jaunas, tiesiski nepamatotas tiesu prakses un judikatūras veidošanu, īpaši par gadījumiem, kuros nav pazīmes, kas liecinātu par personīga labuma gūšanu vai mākslīgu būvniecības izmaksu sadārdzināšanu.

"Korupcija, ES fondu negodprātīga izmantošana ir neatlaidīgi un konsekventi jāapkaro. Bieži šiem noziegumiem ir pārrobežu raksturs, tāpēc labi, ka ir izveidota EPPO, kas spēj veikt neatkarīgas izmeklēšanas dažādās valstīs. Taču vienlīdz svarīgi, lai šīs izmeklēšanas būtu objektīvas, profesionālas un balstītas uz skaidri saprotamiem principiem un normatīvo aktu prasībām, izprotot ne tikai to burtu, bet arī garu," mudina LPS.

Tāpat savienības ieskatā, ļoti svarīgi, lai izmeklēšanā iesaistītajām iestādēm un personām būtu kopīga izpratne par uzņēmējdarbības veicināšanas nozīmību un specifiku, it īpaši ekonomiski mazāk attīstītos reģionos.

LPS vēstulē uzsver, ka Latvijā vairākās EPPO uzsāktās izmeklēšanās pašvaldībās izkristalizējas tas, ka šī izpratne ir nepietiekama un normatīvo aktu nosacījumi tiek interpretēti ļoti šauri vai pat neloģiski. Ņemot vērā minēto, LPS ir organizējusi pašvaldību vadītāju tikšanos ar Eiropas prokuroru, aicinot iespējami paātrināt uzsākto izmeklēšanu virzību nolūkā kliedēt pastāvošās neskaidrības un nodrošināt sabiedrības informētību, jo izmeklēšanās tika iesaistītas pašvaldību augstākās amatpersonas, tādā veidā negatīvi ietekmējot un graujot amatpersonu reputāciju un uzticamību.

"Neskatoties uz LPS iniciētās tikšanās laikā pārrunāto, nekādas aktivitātes, lai nodrošinātu uzsākto izmeklēšanu ātrāku virzību un galīgo nolēmumu pieņemšanu, no EPPO puses nav sekojušas," secina LPS.

Savienība vērš uzmanību uz izmeklēšanā esošo lietu būtību, proti, ka jau vairākus ES daudzgadu budžeta periodus pašvaldību attīstībai valsts ir izvēlējusies ražošanas veicināšanu, izveidojot industriālos parkus un industriālās teritorijas, kuru infrastruktūra ir piemērota ražošanai.

"Atbalsts uzņēmējdarbībai reģionos ir būtisks ne tikai vietējai ekonomikai, bet arī valsts ilgtermiņa attīstībai un stabilitātei. Uzņēmējdarbības veicināšana reģionos rada jaunas darba vietas, samazina bezdarbu un uzlabo vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Īpaši svarīgi, ka tas ir reģionos, kur bezdarba līmenis nereti ir augstāks nekā lielajās pilsētās. Bieži runā par depopulācijas samazināšanu, tāpēc viens no ES atzītiem ekonomikas stimuliem ir veicināt uzņēmējdarbību reģionos, jo tā ir vienīgā iespēja, kā piesaistīt un noturēt iedzīvotājus reģionos, rezultātā novēršot depopulāciju un saglabājot vietējo kultūru, tradīcijas," vērtē pašvaldību savienība.

LPS atzīst, ka gadījumā, ja izveidotā infrastruktūra būs nepiemērota un vajadzēs nozīmīgus ieguldījumus no uzņēmēju puses, tad interese par šādu objektu nebūs. Vērtējot šo procesu, LPS rosina ņemt vērā, ka pašvaldībai ir tiesības iznomāt šīs teritorijas tikai uz 30 gadiem. Tas savukārt nozīmē, ka 30 gadu laikā uzņēmējam var arī neizdoties atgūt sākotnējās investīcijas. Līdz ar to ir pamatoti, ka lielu investīciju gadījumā industriālā teritorijām ir jābūt optimāli izveidotām.

Uzņēmējdarbības veicināšanas projektos pašvaldības ir konsultējušās ar nozari pārstāvošiem uzņēmumiem – potenciāliem nomniekiem, lai gūtu priekšstatu par faktisko situāciju un tendencēm tirgū, kā arī to, kāda veida infrastruktūra patiešām ir nepieciešama un būs pieprasīta. LPS uzskata, ka šādas konsultācijas ir ne vien likumsakarīgas un pieļaujamas no normatīvo aktu puses, bet izriet arī no labas pārvaldības un gādīga saimnieka principiem, ko nosaka Publiskās personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums.

"Jāņem vērā, ja pašvaldība uzbūvētu nevienam nevajadzīgu, nepiemērotu infrastruktūru, faktiski tiktu izšķērdēti gan pašvaldības, gan ES fondu līdzekļi," brīdina savienība.

LPS atsaucas uz publiski pieejamu informāciju, ka EPPO šīs konsultācijas novērtē kā favorītismu un EPPO ieskatā pašvaldība faktiski būvējusi infrastruktūru konkrētam uzņēmējam, tādējādi tā it kā drīkstēja pretendēt uz ievērojami mazāku ES fondu atbalstu.

"Lai izteiktu šādus apgalvojumus, jāņem vērā, ka pašvaldības rīcība atbilda Finanšu ministrijas (FM) un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) vadlīnijām, un situācijā, ja pašvaldības rīcība ir saskaņota ar FM un CFLA vadlīnijām, šādi apgalvojumi nevar tikt izteikti, jo tas nozīmētu, ka pašvaldība ir rīkojusies atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem un regulējumiem. Pašvaldības mērķis ir nodrošināt uzņēmējdarbības attīstību un ekonomisko izaugsmi reģionos, ievērojot visas normatīvās prasības," norāda LPS.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!