Nelabvēlīgā daudzbērnu ģimenē, kur mātei ir problēmas ar alkoholu, bērnam ar invaliditāti un smagām kaitēm dzīve nav viegla. Ņikita Pļehanovs (24) neilgi pirms pilngadības sasniegšanas nokļuvis bērnunamā, bet, kad sācis apmeklēt atbalsta centru ārpus ģimenes aprūpes esošiem jauniešiem, viņa dzīve un personība pilnībā mainījusies. Tagad viņš mācās tehnikumā par pavāru, strādā par asistentu-palīgu citiem jauniešiem un viņam ir sociālais dzīvoklis. Tomēr ceļš līdz tam bijis smags.
Ņikita līdz 17 gadu vecumam dzīvojis Rīgā, Imantā. Sākumā pie mammas, bet pats atzīst, ka viņu galvenokārt audzinājusi vecmāmiņa. 17 gadu vecumā viņš vērsies atbildīgajā departamentā, jo sapratis, ka dzīve pie mātes viņam, brālim un māsai nav īsti labvēlīga. Pēc tam visi trīs dažus mēnešus dzīvojuši krīzes centrā, tad – bērnunamā. Ņikita kā vecākais no trijotnes tur nodzīvojis pavisam maz, jo drīz viņam apritējuši 18 gadi.
Kā pats tagad atceras, pēc tam viņš "pieļāvis lielāko kļūdu dzīvē", atgriežoties dzīvot pie mātes un noticot viņas solījumam, ka viņa mainījusies. Aptuveni gadu viņš nodzīvojis pie mātes, paralēli mācoties par programmētāju Jūrmalā, tomēr pēc tam nolēmis mainīt savu dzīvi.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv