Kultūras kanona saraksti un pamatinformācija par katru no iekļautajām vērtībām pieejama interneta mājas lapā "kulturaskanons.lv".
Darbs pie Latvijas kultūras kanona veidošanas tika uzsākts 2007. gada nogalē. Tika izveidotas ekspertu darba grupas septiņās nozarēs (Arhitektūra un dizains, Kino, Literatūra, Mūzika, Skatuves māksla, Tautas tradīcijas, Vizuālā māksla). Vispirms eksperti atlasīja sešdesmit izcilākos mākslas darbus, personības un notikumus Latvijas kultūras vēsturē, 2008.gada nogalē sabiedrībai tika prezentēti nozaru saraksti ar trīsdesmit vienībām. Galīgos sarakstus eksperti iesniedza šī gada sākumā.
Kā portālam "Delfi" paskaidroja Kultūras kanona publicitātes kampaņas koordinatore Mairita Brice, nākamais solis pēc kanona gala saraksta izveidošanas būs grāmatas un CD izdošana, kā arī kanona mājas lapas papildināšana ar detalizētāku informāciju par kanonā iekļautajām vērtībām. Lai to izdarītu, ir nepieciešami līdzekļi, kuru šobrīd neesot, taču Kultūras ministrija grasoties piesaistīt struktūrfondu finansējumu. Uz jautājumu par to, vai jaunās valdības deklarācijā iekļautais punkts par Kultūras kanona pabeigšanu attiecas uz saraksta pabeigšanu vai pabeigšanu, kad būs izdota grāmata un CD, Brice izteica pieļāvumu, ka pabeigšana drīzāk varētu attiekties uz brīdi, kad izdarīts viss plānotais, taču nezinot, kā "pabeigšana" traktēta deklarācijā.
Katrā nozarē izvirzītie kultūras vērtību atlases kritēriji bijuši atšķirīgi.
Vizuālā māksla
Vizuālās mākslas jomā stingri nolemts akcentēt tikai māksliniekus, kuri vairs nav mūsu vidū. Sekojoši vizuālās mākslas 12 vērtību sarakstā ir ietverti konkrētu personību konkrēti darbi, sākot no kokgriezēju daiļrades sasnieguma - Nikolausa Sefrensa jaunākā (1662-1710) veidotā Liepājas Sv. Annas baznīcas altāra retabla un Vilhelma Purvīša ainavas "Pavasara ūdeņi" un beidzot ar Borisa Bērziņa darbu "Mākslinieks un modelis" un Egona Spura (1931-1990) cikla "Rīgas proletāriešu rajoni" darbiem. Ekspertu grupā darbojās Māra Lāce, Imants Lancmanis, Eduards Kļaviņš, Kristiāna Ābele un Laima Slava.
Saraksts:
- Nikolauss Sefrenss jaunākais (1662-1710) Liepājas sv. Annas baznīcas altāra rentabls (1697.g),
- Janis Rozentāls (1866-1916) Pēc dievkalpojuma (no baznīcas) 1894 LNMM krājums,
- Vilhelms Purvītis (1872-1945) ainavas: Pavasara ūdeņi (maestoso) ~ 1910, Ziema ~ 1908, Pavasarī (ziedonis) 1933-1934 LNMM krājums,
- Johans Valters (1869-1932) Peldētāji zēni ~ 1900 LNMM krājums,
- Jānis Jaunsudrabiņš (1877-1962) ilustrācijas Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltajai grāmatai" 1914,
- Jēkabs Kazaks (1895-1920) Bēgļi 1917 LNMM krājums,
- Jāzeps Grosvalds (1891-1920) Strēlnieku sērijas darbi 1916-1917 LNMM krājums, Vermlandes muzejs (Zviedrija),
- Teodors Zaļkalns (1876-1972) Sēdošā māmiņa / granīts 1916-1923 LNMM krājums,
- Kārlis Zāle (1888-1942) monumentālā tēlniecība: Brāļu kapu ansamblis 1924-1936 un arhitekti: Pēteris Feders, Aleksandrs Birzenieks, dārzu arhitekts Andrejs Zeidaks; Brīvības piemineklis 1931-1935, arhitekts Ernests Štālbergs.
- Darbnīcas "Baltars" porcelāns 1925-1928 DMDM krājums,
- Niklāvs Strunke (1894-1966) Cilvēks, kas ieiet istabā 1927 LNMM krājums,
- Ģederts Eliass (1887-1975) pie akas ~ 1935 LNMM krājums,
- Kārlis Padegs (1911-1940) Sērija "sarkanie smiekli" 1930-1931 LNMM krājums, Tukuma muzejs, privātkolekcijas,
- Boriss Bērziņš (1930-2002) Mākslinieks un modelis 1985 LNMM krājums,
- Egons Spuris (1931-1990) cikls "Rīgas proletāriešu rajoni 19. gs. beigas, 20. gs. sākums" 20. gadsimta 70.-80. gadi.
Tautas tradīcijas
Tautas tradīciju saraksta eksperts Valdis Muktupāvels uzskata, ka Kultūras kanons ir nācijas brieduma pazīme. "Ir jābūt nopietnam kultūrslānim, lai varētu kaut ko definēt par kanonu. Un mums tāds ir," viņš stāsta, norādot, ka tautas tradīciju 13 vērtību sarakstā ir ne tikai tās vērtības, kas sakņojas senā pagātnē, bet arī tādas, kas saistās arī ar mūsdienām, sākot no Latvju dainām un beidzot ar Dziesmu svētkiem. Ekspertu grupā darbojās arī Signe Pujāte, Dace Bula, Janīna Kursīte un Māra Mellēna.
Saraksts
- Latviju Dainas,
- Dziesmu teikšana vilcēju daudzbalsībā,
- Kokles un koklēšana,
- Tautas tērps,
- Lielvārdes josta,
- Dziesmu svētki,
- Latgales podniecība,
- Rudzu maize,
- Jāņi,
- Kapu kopšanas tradīcijas,
- Tautas kristietības tradīcijas - maija dziedājumi pie krusta un mirušo ofīcijs,
- Suitu kultūras telpa,
- Lībiešu tradicionālā kultūra.
Mūzika
"Mūzikas nozares eksperti lielu diskusiju rezultātā tomēr nolēma neiekļaut šajā sarakstā mūzikas interpretus, kas nenoliedzami ir būtiska mūzikas nozares sastāvdaļa. Mūzikas interpreti ir tā pazīstamākā daļa, jo, ja nosauc Marisu Jansonu, Gidonu Krēmeru vai Elīnu Garanču, tad arī ārpus Latvijas lielai daļai ir skaidrs par kuru zemi un kuru kultūru ir runa," norāda Mūzikas nozares ekspertu grupas vadītāja Gunda Vaivode. Līdz ar to mūzikas nozares saraksta veidošana bija mēģinājums aktualizēt sarunu par kultūrizglītības līmeņa minimumu Latvijā. "12 mūzikas nozares vērtības - tas ir minimums, kas būtu jāzina ikvienam Latvijas cilvēkam," uzsver G.Vaivode, norādot, ka sarakstā iekļauti skaņraži un darbi, sākot no Johana Gotfrīda Mītela un beidzot ar Pētera Vaska 1983.gadā radīto "Musica Dolorosa". Ekspertu grupā darbojās arī Orests Silabriedis, Juris Karlsons, Mikus Čeže un Rolands Kronlaks.
Saraksts
- Emīls Dārziņs (1875-1910) Melanholiskais valsis simfoniskam orķestrim 1904,
- Lūcija Garūta (1902-1977) Dievs, tava zeme deg - kantāte tenoram, baritonam, korim un ērģelēm 1943,
- Jānis Ivanovs (1906-1983) simfonijas 1933-1983,
- Jurjānu Andrejs (1856-1922) Pūt, vējiņi - dziesma jauktam korim 1884,
- Alfrēds Kalniņš (1879-1951) Solo dziesmas 1900-1949,
- Imants Kalniņš (1941) Ceturtā simfonija 1973,
- Jānis Mediņš (1890-1966) Opera Uguns un nakts 1913-1919,
- Emilis Melngailis (1874-1954) Jāņuvakas - dziesma jauktam korim 1926,
- Johans Gotfrīds Mītels (1728-1788),
- Raimonds Pauls (1936) dziesmas,
- Pēteris Vasks (1946) Musica dolorosa stīgu orķestrim 1983,
- Jāzeps Vītols (1863-1948) Gaismas pils - balāde jauktam korim 1899.
Skatuves māksla
Skatuves mākslas nozares ekspertu grupas (Silvija Radzobe, Lilija Dzene, Guna Zeltiņa, Līga Ulberte, Gunta Bāliņa) vadītājs Jānis Siliņš norāda, ka sarakstā ietvertas tās personību radītās mākslas izpausmes, kas noteikušas un nosaka Latvijas profesionālo skatuves mākslu.
Saraksts
- Eduarda Smiļģa dailes teātris no 1920.gada līdz 1960.gadam,
- Alfrēda Jaunušana vadītais nacionālais teātris (LPSR A.Upīša akadēmiskais drāmas teātris) no 1967.gada līdz 1981.gadam,
- Ādolfa Šapiro jaunatnes teātris 20. gs. 60. un 80.gadi,
- Alvja Hermaņa Jaunais Rīgas teātris no 1993.gada,
- Alekša Mierlauka inscenētais Raiņa "Uguns un nakts" uzvedums Jaunajā Rīgas teātrī 1911.gadā ar Jāņa Kugas dekorācijām, Nikolaja Alunāna mūziku, Tiju Bangu un Liliju Ēriku Spīdolas un Ādolfu Kaktiņu Lāčplēša lomās.
- Pētera Pētersona iestudētais Aleksandra Čaka "Spēlē, spēlmanī" Jaunatnes teātrī 1972.gadā ar Imantu Skrastiņu Dzejnieka lomā. Ilmāra Blumberga scenogrāfija, Imanta Kalniņa mūzika, Elgas Drulles horeogrāfija,
- Arnolda Liniņa iestudētais Henrika Ibsena "Brands" uzvedums Dailes Teātrī 1975.gadā ar Ilmāra Blumberga scenogrāfiju, Modra Tenisona kustību partitūru, Raimonda Paula mūziku un Juri Strengu un Hariju Liepiņu titullomā,
- Oļģerts Kroders un viņa domu biedru teātris 20.gs. 60. gadu otrajā pusē un 70.gadu sākumā,
- Pēteris Pētersons un viņa dzejas teātris 20.gs. 60.-70.gadi,
- Māra Ķimele un viņas psihoanalītiskais teātris,
- Aktrise Antra Liedskalniņa - viena no spilgtākajām dzīvā procesa aktieru tipa pārstāvēm Latvijā.,
- Aktieris Uldis Pūcītis- viens no spilgtākajiem dzīvā procesa aktieru tipa pārstāvjiem Latvijā,
- Roberta Ligera vadītā " Rīgas pantomīma" 20.GS. 60.gadu beigas - 70.gadi.
- Helēnas Tangijevas - Birznieces radošais ieguldījums Latvijas baleta mākslas nozarēs: oriģinālbaletu veidošana, baleta klasikas interpretācijā, latviešu tautas dejas kultūrā,
- Aleksandrs Lembergs un Latvijas balets 20.gs. 60.-80.gadi.
Arhitektūra un dizains
Arhitektūras un dizaina nozares eksperti (Jānis Dripe, Jānis Lejnieks, Ieva Zībārte, Inese Pētersone, Ilze Martinsone) sarakstu vispirms veidoja katrs individuāli. Tad sanāca uz kopīgām apspriedēm, apmainījās viedokļiem, diskutēja par vērtību nozīmi un kvalitāti, konsultējās ar citiem nozares profesionāļiem. Rezultātā sarakstā iekļauts daudzveidīgs dažādu vērtību kopums no sendienām līdz mūsdienām, gan plašu ievērību un vispārēju atzinību guvušas vērtības, to autori, gan mazāk zināmi darbi un īsteni lokālas vērtības. Būtisks kritērijs vērtību atlasē bija kvalitāte un vēstījums.
Saraksts
- Latviešu viensēta un tās elementi 16.-21. gs.,
- Vecrīgas siluets 13.-21. gs,
- Rundāles pils 1736-1740, 1763-1768 Arhitekts: Frančesko Bartolomeo Rastrelli,
- Kristofs Hāberlands (1750-1803),
- Reinholds Šmēlings (1840-1917),
- Ata Ķeniņa Ģimnāzija Rīgā Tērbatas ielā 1905 Arhitekti: Konstantīns Pēkšēns, Eižens Laube,
- Koka ēku kolekcija Rīgā (Ķīpsala, Kalnciema iela un Mūrnieku iela) 18.-21. gs.,
- Dzintaru koncertzāle 1936-2008 Arhitekti: Aleksandrs Birznieks (1936) un Modris Ģelzis kopā ar inženieri Andri Biti (1959, 2006) un birojs "Jaunromāns un Ābele" (2008),
- Salaspils Memoriāls 1967,
- Dailes teātris 1959-1976 Arhitekti: Marta Staņa, Imants Jākobsons,
- Andris Kronbergs (dzimis 1951.gadā),
- Gunars Birkerts (dzimis 1925.gadā),
- Etnogrāfiskais sēdekli - stulpiņš 17.-21.gs.,
- Rīgas Pils Sūtņu Akreditācijas zāles interjers 1923-1929 Dizaineris: Ansis Cīrulis,
- Fotoaparāts "Minox" 1936-1937 Dizainers: Valters Caps Ražotājs: VEF,
- Mopēds "Rīga 12" 20.gs. 70. gadu beigas - 80. gadu sākums Dizainers: Gunārs Glūdiņš Ražotājs: Sarkanā Zvaigzne,
- Latvijas Plakāti 20. gs. 70.-80. gadi (Dizaineri: Juris Dimiters, Ilmārs Blumbergs, Gunārs Kirke, Laimonis Šēnbergs un Georgs Smelters u.c.),
- Latvijas nauda (Dizaineri: Rihards Zariņš, Imants Žodžiks, Valdis Ošiņš, Gunārs Lūsis, Jānis Strupulis, Olga Šilova, Arnis Kleinbergs, Artis Zvirgzdiņš u.c.)
Kino
Filmu nozares sarakstā iekļauti konkrēti darbi (gan animācijas, gan dokumentālās, gan spēlfilmas), kas iezīmē svarīgus pagriezienus Latvijas kinomākslā, turklāt neatkarīgi no to popularitātes. "Kad katrs eksperts iesniedza savu filmu kanona sarakstu, secinājām, ka ir trīs filmas, par kuru iekļaušanu kanonā diskusijas nebūs, jo tās bija visu ekspertu sarakstos. Šīs trīs filmas ir - "Baltie zvani", "Vecāks par desmit minūtēm" un "Limuzīns Jāņu nakts krāsā"," stāsta Filmu nozares ekspertu grupas vadītāja Kristīne Matīsa. Ekspertu (Kristīne Matīsa, Valentīna Freimane, Dita Rietuma, Uldis Tīrons, Jānis Putniņš) galvenais uzdevums filmu atlasē bija uzsvērt mākslinieciskas kvalitātes un dažos gadījumos filmas pat izcelt no aizmirstības.
Saraksts
- Lāčplēsis (1930) Aizsargu organizācijas filma,
- Baltie zvani (1961) scenārija autors Hercs Franks,
- Purva Bridējs (1966) scenārija autori Jānis Sīlis un Antons Stankēvičs (pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas "Ugunī" un citu darbu motīviem),
- Elpojiet dziļi... (Četri balti krekli, 1967) Scenārija autors Gunārs Priede,
- Nāves ēna (1971) Scenārija autori Jānis Kalniņš un Gunārs Piesis pēc Rūdolfa Blaumaņa noveles,
- Ceplis (1972) scenārija autors Viktors Lorencs pēc Pāvila Rozīša romāna,
- Ābols upē (1974) scenārija autors un režisors Aivars Freimanis,
- Vecāks par desmit minūtēm (1978) scenārija autors un režisors Hercs Franks,
- Vanadziņš (1978) scenārija autori Jānis Rokpelnis un Arnolds Burovs pēc Viļa Lāča stāsta,
- Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981) scenārija autore Māra Svīre,
- Vai viegli būt jaunam? (1986) scenārija autori Ābrams Kleckins un Jevgeņijs Margoļins un Juris Podnieks,
- Šķērsiela (1988) scenārija autors Tālivaldis Margēvičs.
Literatūra
"Literatūras nozares saraksts ietver tos darbus, kas veidojuši latviešu literatūru un turpinājuši iespaidot to, sākot no Reiņa un Matīsa Kaudzīšu "Mērnieku laikiem" un beidzot ar Vizmas Belševicas triloģiju "Bille". Saraksts ir latviešu valodas, kultūras un domāšanas konspekts. Katrs noteikti atradīs vismaz 3 - 5 darbus, kuru iekļaušanai kultūras kanonā piekritīs. Vienam tie būs vieni trīs darbi, otram - citi trīs darbi, ar kuriem viņi spēj identificēties. Tieši tādēļ jāuzsver, ka kanons nav tikai šīs saraksts. Šis saraksts ir kopīgs saskares punkts individuālajiem kanoniem. Bet esmu pārliecināts, ka laiks rādīs to, ka vismaz literatūrā tas kanona centrs tik viegli un ātri nemainīsies," stāsta Raimonds Briedis. Viņš uzskata, ka kultūras kanons daudz vairāk iegūs tad, kad saplūdīs kopā nozares, kad uz šīm kultūras vērtībām vairs neskatīsies nozaru sarakstu ietvaros, kad tie veidos mozaīku, ko iespējams salikt dažādos variantos un kas katrā reizē veidos citu ainu un ļaus saprast lietas un notikumus dažādos kontekstos. Ekspertu grupā darbojās arī Guntis Berelis, Gunārs Bībers, Nora Ikstena un Reinis Tukišs.
Saraksts
- Eriks Ādamsons (1907-1946) Smalkās kaites 1937,
- Vizma Belševica (1931-2005) Gadu gredzeni 1969 Dzeltu laiks 1987 Triloģija Bille 1995-1999,
- Uldis Bērziņš (1944) Dzeja,
- Rūdolfs Blaumanis (1863-1908) Noveles Indrāni 1904,
- Aleksandrs Čaks (1901-1950) Mana paradīze 1932 Mūžības skārtie 1937-1939,
- Regīna Ezera (1930-2002) Zemdegas 1977,
- Jānis Jaunsudrabiņš (1877-1962) Baltā grāmata 1921 Aija 1911-1925,
- Reinis un Matīss Kaudzītes (1839-1920;1848-1926) Mērnieku laiki
- 1879,
- Kārlis Mīlenbahs (1853-1916) Latviešu valodas vārdnīca Rediģējis, papildinājis, turpinājis J.Endzelīns,
- Jānis Poruks (1871-1911) Pērļu zvejnieks 1895,
- Rainis (1865-1929) Gals un sākums 1912 un Uguns un nakts 1905,
- Kārlis Skalbe (1879-1945) Ziemas pasakas 1913,
- Ojārs Vācietis (1933-1983) Si Minors 1982,
- Imants Ziedonis (1933) Es ieeju sevī 1968 Taureņu uzbrukums 1988 Epifānijas I un II 1971-1974.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
