Zatlers intervijā "Latvijas Avīze" uzsver, ka partiju finansēšana no valsts budzēta līdzekļiem "nestātos spēkā ne šodien, ne rīt," tomēr šādus grozījumus būtu nepieciešams pieņemt un tam ir nepieciešams laiks.
"Kamēr nekļuvu par Valsts prezidentu, kā pilsonis biju kategoriski pret, lai kaut latu no manas vai mūsu nodokļu maksātāju naudas tērētu partiju uzturēšanai. Amatā šo viedokli esmu kardināli mainījis. Iepazīstināšu ar argumentiem. Pirmais parādījās pavasarī, kad gatavojāmies pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Saglabājoties pašreizējai partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanas sistēmai – ne santīma no valsts kases, šī pati valsts nespēj kontrolēt līdzekļu ieplūšanu no ārzemēm politisko spēku atbalstam. Tas notiek legāli, un to nekādi nevar novērst. Otrs arguments – valsts jau patlaban uztur partijas – to biedrus, kas nokļuvuši amatos izpildvarā vai lēmējvarā, ierēdņu korpusā. Šie cilvēki nereti izmanto t. s. administratīvo resursu, cīnoties vēlēšanu kampaņās un partijas darbības uzturēšanai. Trešais arguments – netiekam galā ar ierēdniecības depolitizēšanu. Ierēdnis, politiskas partijas biedrs būdams, nereti mēdz tērēt valsts līdzekļus savas partijas dažnedažādu interešu apmierināšanai. Tāpat kā politiķim, šim ierēdnim piemīt ļoti šaurs īstermiņa redzējums. Politiķi redz labākajā gadījumā līdz nākamajām vēlēšanām, sliktākajā – līdz nākamajam budžetam. Šai vīzijai jābūt plašākai. Diemžēl, jo vairāk ir politizējies ierēdnis, jo īsāka viņa nākamības vīzija. Tādējādi viņš nepilda savas veicamās funkcijas, " pauž Zatlers.
Viņš arī norāda, - "un visbeidzot, ja partijām nenāktos meklēt uzturlīdzekļus kaut kur iepirkumu vai konkursu procedūrās, tad varbūt arī mums raksturīgā korupcijas problēma ievērojami saruktu. Esmu savācis šos četrus argumentus, kādēļ jāpāriet uz partiju finansējumu no valsts budžeta, bet, protams, pilsoņi turpinās iebilst – nē, kādēļ mums viņiem jāmaksā! Redziet, jebkura demokrātija kaut ko maksā. Nevar būt, ka demokrātija, valsts aparāts un arī partijas neprasīs noteiktu līdzekļu ieguldījumu. Tagad bieži vien mēs nespējam sekot līdzi, kā un no kā viena partija savāc nepieciešamo naudu, bet manā variantā avots būs valsts kase. Pie tam parādīsies iespēja rūpīgi novērot, kā partijas izlieto valsts doto naudu. Es domāju, ka ar laiku pilsoņi sapratīs, cik tas nepieciešami. 1995. gada partiju finansēšanas likuma pārejas noteikumos Ministru kabinetam ir uzdots līdz 2009. gada 1. maijam izstrādāt šā likuma grozījumus par politisko partiju daļēju finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Līdz šim nav izdarīts tas, ko apņēmāmies."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
