Zatlers uzsvēra, ka Latvijai nepieciešama pašpārliecība, kā arī pārliecība par drošību - militāro un ekonomisko.
"Mums vajag spēcīgāku NATO, spēcīgāku ES un spēcīgākas NATO un ES attiecības," sacīja Latvijas prezidents, uzsverot, ka tas veicinās drošību.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite atkārtoti uzsvēra, ka Baltijas valstis vēlas redzēt kopīgu NATO aizsardzības stratēģiju ārkārtas situācijām Baltijas reģionam. Viņa pauda neizpratni, ka, piemēram, Polijai šāda stratēģija ir izstrādāta, bet Baltijas valstīm, kuras ir alianses robežvalstis, tādas nav.
Grībauskaite atzina, ka NATO kā jebkurai starptautiskajai organizācijai mūsdienu mainīgajos apstākļos nepieciešamas reformas, bet "tas nenozīmē, ka drošība, kuras pilnīgu ieviešanu mēs vēl aizvien gaidām, var tikt ignorēta".
Pēc Viļņas domām, Baltijas valstis sniedz savu atbalstu kopīgajās NATO misijās, tādēļ sagaida respektu no pārējām alianses dalībvalstīm un drošības garantijas savā reģionā, noprotams no Lietuvas prezidentes teiktā.
Savukārt Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess aicināja Baltijas valstis kļūt pieaugušām un saprast, ka ASV mūs nav aizmirsusi, tā tikai vairs mūs neuztver kā atsevišķu reģionu, bet gan kā Eiropas daļu. Vienlaikus viņš aicināja Vašingtonu kopt un attīstīt transatlantiskās attiecības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
