Papildinot līdzšinējās prasības, grozījumi paredz, ka tiesneša amata kandidātam jābūt vismaz 40 gadus vecam un ar nevainojumu reputāciju. Pretendentiem izvirzītas arī stingrākas prasības pēc izglītības, proti, papildus augstākajai juridiskajai izglītībai jābūt arī maģistra vai doktora grādam. Pēc augstākās izglītības iegūšanas pretendentam jābūt desmit gadu darba stāžam juridiskajā specialitātē vai kā augstskolas pasniedzējam.
Tāpat likuma jaunā redakcija nosaka, ka visām valsts un pašvaldību institūcijām, arī tiesām, un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām ir saistošs ne tikai Satversmes tiesas spriedums, bet arī tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija.
Lietas sagatavošanai turpmāk būs atvēlēti pieci mēneši līdzšinējo trīs mēnešu vietā. Īpaši sarežģītās lietās Satversmes tiesa šo termiņu varēs pagarināt, bet ne ilgāk kā par diviem mēnešiem.
Turpmāk, ja konstitucionālo sūdzību kopīgi iesniegs vairāk nekā piecas personas, tās būs uzskatāmas par vienu procesuālo personu. Procesuālās darbības tās varēs izdarīt tikai ar viena pilnvarotā pārstāvja starpniecību. Par pilnvaroto pārstāvi uzskatāms pirmais, kurš parakstījis pieteikumu, ja pieteikumā vai tam pievienotajā pilnvarojumā šīs personas nav vienojušās citādi.
Tāpat likumā noteikti termiņi, kādos Satversmes tiesai iesniedzams pieteikums atsevišķās lietās. Pieteikumu par lietas ierosināšanu par konkrēta nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc attiecīgā likuma spēkā stāšanās dienas. Savukārt pieteikumu par lietas ierosināšanu attiecībā uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu (arī detālplānojumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc attiecīgo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
